Nordea apskats “Economic Outlook”: Ekonomikā iestājas pavasaris

7.maijā Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds prezentēja jaunākā Nordea ekonomikas apskata “Economic Outlook” secinājumus. Nordea ekonomisti norāda, ka pavasaris ir iestājies arī ekonomikā. 2010. gads līdz šim nesis spēcīgu ekonomikas drāmu, vismaz Eiropa ir saņēmusi lielu uzmanību. Nopietnās parādu problēmas, ar Grieķiju priekšgalā, radīja lielu spriedzi ES valstīs. Papildu tam Eiropa piedzīvoja rekordaukstu ziemu un arī Īslandes vulkāna pelnu mākonis vēl nav atstājis Eiropas gaisa telpu. Uz šī fona vēl vairāk iepriecina fakts, ka vairāki ekonomikas rādītāji beidzot liecina par pozitīvām izmaiņām Eiropā.

Diemžēl Latvijas ekonomika vēl joprojām piedzīvo lejupslīdi, īpaši privātais patēriņš un investīcijas vēl joprojām atrodas zemā līmenī. Pirms parlamenta vēlēšanām oktobrī vērojama īpaša politiskā nestabilitāte, un 2011. gada budžeta samazinājumi visticamāk tiks atlikti uz laiku pēc vēlēšanām.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds: „Prognozējam, ka Latvijā iekšzemes pieprasījums augstā bezdarba, ienākumu krituma un uzkrājumu veidošanas rezultātā šogad kopumā samazināsies, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vienlaikus pozitīva attīstība būs vērojama eksporta sektorā. Latvijai neapšaubāmi ir paveicies ar to, ka lielā daļā reģiona valstu ekonomikas salīdzinoši strauji atlabst pēc krīzes - gan Ziemeļvalstīs, gan Vācijā, gan Krievijā. Tādējādi šajās valstīs, kuras ir svarīgi tirdzniecības partneri Latvijai, palielinās arī pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem. Latvijas izredzes būtu sliktākas, ja tās galvenie tirdzniecības partneri būtu, piemēram, Dienvideiropas valstis.”

„No Baltijas valstīm nākamajos divos gados visstraujāk attīstīsies Igaunija, galvenokārt pateicoties straujās izaugsmes gados veidotajam budžeta pārpalikumam. Ņemot vērā to, ka Igaunijā budžeta izdevumi tika pietiekami ierobežoti jau t.s. "treknajos gados", Igaunijā nākamo divu gadu laikā būs nepieciešami ļoti minimāli papildus taupības pasākumi. Igaunija arī ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas investoriem šobrīd var ticami apsolīt, ka tuvāko gadu laikā noteikti nepaaugstinās nodokļus, tādējādi piesaistot jaunas investīcijas. Ne Latvija, ne Lietuva, kurām budžeta deficīts pagājušajā gadā sasniedza 9% no iekšzemes kopprodukta, to nevar.”

„Igaunija ir formāli izpildījusi visus kritērijus, lai iestātos eiro zonā un mēs uzskatām, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas rekomendācijas būs pozitīvas. Mēs arī uzskatām, ka politiski motivēts "nē" tam, lai Igaunija iestātos eiro zonā, nav iespējams, neskatoties uz šībrīža satricinājumiem saistībā ar Grieķijas parādu krīzi. Tieši otrādi, eirozonas vadošās valstis var būt pat ieinteresētas sūtīt tirgum signālu, ka šībrīža problēmas ir pārejošas un tās cerīgi raugās uz eirozonas nākotni. Jaunas dalībvalsts uzņemšana neapšaubāmi būtu šāds pozitīvs signāls.”

Sīkāk ar Nordea apskatu „Economic Outlook” var iepazīsties www.nordea.com

Nordea bankas vecākā ekonomista Andra Strazda publicitātes foto.