Nordea apskats “Baltic Rim Outlook”: Baltijas valstu ekonomikas uz atveseļošanās ceļa

“Baltic Rim Outlook” pilnu preses konferences video ierakstu var noskatīties www.nordea.lv/nordealive

8.jūnijā Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds prezentēja jaunākā Nordea ekonomikas apskata “Baltic Rim Outlook” secinājumus. Nordea ekonomisti norāda, ka Baltijas jūras reģiona tautsaimniecības — Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Krievija — ir bijušas samērā izolētas no valdību parādu krīzes, kas skārusi Eiropas Monetāro savienību (EMS). Tas noticis tāpēc, ka publisko finanšu stāvoklis Baltijas jūras reģiona tautsaimniecībās ir daudz labāks nekā Dienvideiropā. Turklāt Igaunijas centieni pievienoties EMS, lai gan lēmums par to tika pieņemts pirms šīs pēdējās krīzes, parāda, ka konverģences process joprojām turpinās.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds: „Grieķijas parādu krīzei nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku, jo Grieķijas ekonomika ir neliela, tās iekšzemes kopprodukts tikai nedaudz pārsniedz 2% no eiro zonas kopējā IKP. Savukārt lielo Dienvideiropas valstu – Spānijas un Itālijas valdību finanses ir salīdzinoši labākā stāvoklī nekā Grieķijai un tur nepieciešamie samazinājumi nav tik dramatiski. Vienlaikus Baltijas valstu tiešais eksports uz Dienvideiropas valstīm kopumā ir neliels – Itālija, Spānija, Portugāle un Grieķija kopā veido mazāk nekā 5% no Baltijas valstu eksporta apjoma.

Savukārt Latvijai daudz būtiskākie eksporta tirgi – Ziemeļvalstis, Vācija un Krievija salīdzinoši ātri atlabst pēc pagājušajā gadā piedzīvotā krituma. Tāpēc mēs pieturamies pie iepriekš izteiktās prognozes, ka Latvijas eksports 2010.gadā būtiski pieaugs, salīdzinājumā ar 2009.gadu, un īstermiņā būs galvenais ekonomikas attīstības virzītājspēks. Vienlaikus vairāki rādītāji liecina, ka arī iekšzemes pieprasījuma kritums šobrīd ir apstājies, tāpēc turpmākajos ceturkšņos ekonomikas apjomi jau varētu atsākt nedaudz augt.

Austrumeiropā kopumā un arī Baltijā valdību parādu līmenis ir būtiski zemāks nekā Dienvideiropā, taču valdību budžeta deficītus būs nepieciešams samazināt gandrīz visā Eiropā, lai novērstu tālāku valdību parāda pieaugumu. Ir tikai nedaudzas Eiropas Savienības valstis, kurām nav nepieciešama būtiska tālāka budžeta konsolidācija - Ziemeļvalstis, Igaunija un Bulgārija. Īpaši būtiski līdzsvarot valdības finanses ir tajās valstīs, kurās vienlaikus ar budžeta deficītu ir arī tekošā konta deficīts, jo tas nozīmē, ka šo valstu valdībām nepieciešams līdzekļus aizņemties ārvalstīs.

Paredzams, ka Latvijā šogad budžeta deficīts joprojām būs ap 8% no IKP. Ņemot vērā, ka caur budžetu tiek pārdalīta aptuveni trešdaļa visu ienākumu, tas nozīmē, ka katrs ceturtais lats budžeta izdevumu pusē joprojām nav segts ar budžeta ieņēmumiem. Līdz ar to arī Latvijā viens no būtiskākajiem tuvākās nākotnes ekonomikas politikas uzdevumiem būs budžeta deficīta tālāka samazināšana.

Latvijas valdības parāda apjoms šobrīd vēl ir salīdzinoši zems – gada sākumā tas bija tikai 25% no IKP, ja no bruto parāda atņemam to starptautiskā aizdevuma daļu, kas ir noguldīta Latvijas bankā. Viegli aprēķināt, ka budžeta deficītam saglabājoties esošajā līmenī, jau līdz 2012. gada beigām valdības parāda apjoms dubultotos un sasniegtu aptuveni 50% no IKP. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijai vienmēr nebūs iespējas aizņemties par procentu likmēm, kas stipri zemākas par finanšu tirgus likmēm, un arī tirgus likmes nākotnē kādā brīdī pieaugs. Tas nozīmē, ka arī valdības parāds 50% no IKP apmērā būs būtisks slogs budžetam procentu izdevumu viedā un samazinās citiem izdevumiem pieejamo līdzekļu apjomu. Tāpēc valdības uzdevums nākamajos dažos gados vispirms būs bremzēt valdības parāda pieaugumu, bet pēc tam to pēc iespējas samazināt.

Samazinot budžeta deficītu, Latvija atkal varētu atgūt pievilcību investoru acīs, jo tiem būtu skaidrs, ka nodokļu slogs tālāk nepieaugs. Jaunu investīciju ienākšana, savukārt, nozīmētu dažādu aktīvu vērtības pieaugumu. Aktīvu vērtības pieaugums ļautu valstij par izdevīgu cenu pārdot atsevišķu tai piederošu uzņēmumu kapitāldaļas, bet saņemto naudu izmantot krīzes gados uzkrātā valdības parāda samazināšanai.”

Sīkāk ar Nordea apskatu „Baltic Rim Outlook” var iepazīsties www.nordea.com

Andra Strazda publicitātes foto