16.4.2004
Valsts un privātā sektora sadarbības risinājumi straujai infrastruktūras attīstībai Baltijas valstīs
Valsts un privātā sektora sadarbība ir veiksmīgs modelis kapitālietilpīgu investīciju infrastruktūrā finansēsanai. Sāda modeļa pielietojums ļauj realizēt daudz vairāk un apjomīgākus infrastruktūras projektus, kas savādāk netiktu realizēti, ņemot vērā valsts un pasvaldību līdzekļu ierobezojumus.
Līdzīgi uzskati dominēja vakar notikusajā seminārā Rīgā par valsts un privātā sektora partnerattiecību projektiem, kas var tikt realizēti arī Baltijas valstīs.
Seminārā tikās Ziemeļeiropas un Baltijas valstu pārstāvji ar mērķi rast risinājumus, kā veicināt strauju infrastruktūras attīstību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuras jau pēc divām nedēļām kļūs par ES dalībvalstīm.
Semināru "Par valsts infrastruktūras projektu ieviesanu sadarbībā starp valsts un privātajiem sponsoriem (VPS)" rīkoja Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank (NIB)) un Nordea banka. Konferencē Rīgas Rātsnamā piedalījās ap 50 dalībnieki - valsts un pasvaldību amatpersonas, vadosie transporta un sakaru sektora, kā arī finansu nozares vadītāji.
VPS projektus var daļēji finansēt ārpus pasvaldības vai valsts budzeta, realizācijas gaitā neapdraudot budzeta līdzsvaru. Baltijas valstīs joprojām ir nepieciesamas milzīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā. Valsts un privātā sektora sadarbība ir veiksmīgs modelis sādu kapitālietilpīgu investīciju infrastruktūrā finansēsanai. So nepieciesamību vēl vairāk pastiprinās so valstu saimnieciskā integrācija Eiropas Savienībā.
Konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta pieredzei, kas gūta VPS projektu realizācijā Norvēģijā (Orkdalsvegenas ceļu projekti un Oslo pilsētas maksas ceļu sistēma), Zviedrijā (Arlandas ātrvilciens), Somijā (Lahti automaģistrāle) un citās valstīs.
Lauri Jonsons (Lauri Johnson), NIB viceprezidents un reģionālais direktors: "Vairākās Eiropas valstīs 20 gadus atpakaļ arī bija aktuāls investīciju piesaistes jautājums - līdzīgi kā sodien Baltijas valstīs. Sīs valstis veiksmīgi realizēja daudzus VPS projektus. Vakar semināra dalībniekiem tika prezentēti vairāki VPS projekti, kas tika adoptēti Ziemeļeiropas valstīs, un iegūtā pieredze var tikt veiksmīgi realizēta arī Baltijas valstu infrastruktūras sakārtosanai. Baltijas valstīs veiktā privatizācija un valdību politiskā griba ir prieksnoteikums apjomīgu infrastruktūras projektu realizācijai kopīgi ar privātā sektora līdzdalību. Infrastruktūras projektu strauja attīstība Baltijas valstīs ir arī iespēja apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzekļus. Nozares, kas var piesaistīt investīcijas VPS modeļa kontekstā ir transports, ūdensapgāde, siltumapgāde, izglītība un veselības aizsardzība. Jāsecina, ka VPS ir sadarbības veids, kas ļauj valsts un pasvaldību finansējuma avotiem infrastruktūras attīstībai piesaistīt privātā sektora līdzekļus, tādejādi kopīgi dalot gan riskus, gan atbildību par projektu veiksmīgu realizāciju."
Ēriks Plato, Nordea Latvija vadītāja vietnieks: "Es saskatu, ka partnerattiecību veidosana starp valsts un privātā sekotora pārstāvjiem ir vienīgais risinājums Austrumeiropas valstīs, kā piesaistīt investīcijas vērienīgu infrastruktūras projektu realizācijai. Tikai un vienīgi ar valsts un pasvaldību līdzekļiem nav iespējams realizēt pietietiekami daudz apjomā vērienīgus projektus, lai Baltijas valstis tūvakajās desmitgadēs straujāk tuvotos Eiropas Savienības valstu infrastruktūras sakārtotības līmenim.
Semināra dalībnieki apsprieda projektu, kas tika realizēti Somijā, Zviedrijā, Anglijā u.c. valstīs. Arī Baltijas valstīs ir iespējams realizēt līdzvērtīgus projektus, kas ļaus būtiski palielināt guvumus no katra nodokļu maksātāja samaksātā lata.
Mēs sagaidām Baltijas valstu vadoso valsts amatpersonu un pasvaldību darbinieku ieinteresētību partnerattiecību modeļa izmantosanā, apgūstot Ziemeļeiropas valstu ekspertu pieredzi, jo patreiz ikviens no Baltijas valstu iedzīvotājiem ikdienā saskaras ar bedrainiem ceļiem, traucējumiem komunālo pakalpojumu saņemsanā utt., nemaz nerunājot par pietiekami daudz vērienīgu infrastruktūras projektu trūkumu."
Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank (NIB)) ir finansu institūcija, kas pieder piecām Ziemeļeiropas valstīm. Igaunija, Latvija un Lietuva kļūs par NIB biedriem 2005. gada 1. janvārī. Līdz ar to Bankas dalībnieki darbosies gandrīz visās valstīs ap Baltijas jūru. Baltijas valstīs NIB ir ņemis dalību daudzu projektu finansēsanā jau kops 1990. gada, un NIB finansējums Baltijas valstu projektos jau patreiz pārsniedz 600 miljonus EUR.
Nordea ir vadosā banka Ziemeļeiropā un Baltijas jūras reģionā, sniedzot pakalpojumus gandrīz 11 miljoniem klientu 22 pasaules valstīs. Latvijā darbojas Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, sniedzot bankas pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem un pasvaldībām.
Papildus informācija:
Lauri Johnson, NIB viceprezidents un reģionālais
direktors, tālr. +358 9 18001
Ēriks Plato, Nordea Latvija vadītāja vietnikes,
tālr. +371 7 096 221
