Nordea ekonomisti pesimistiski vērtē Latvijas izredzes pievienoties Eiropas monetārajai sistēmai 2008. gadā

Nordea bankas ekonomistu veiktais ekonomikas attīstības apskats liecina, ka Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija ir ierindojušās starp visstraujāk augošām ekonomiskām zonām pasaulē. Ar IKP pieaugumu ap 8% gadā, šis reģions var kļūt par Eiropas nākamo ekonomisko centru. Tuvāko 20-25 gadu laikā labklājības līmenis šajās valstīs sasniegs vadošo Eiropas valstu līmeni. Pēc ekonomistu atzinuma, Latvijai ir mazas izredzes pievienoties Eiropas monetārajai savienībai 2008. gadā. Pastāv risks, ka iestāšanas monetārajā savienībā var tikt atlikta uz vairākiem gadiem, kas savukārt var kalpot par pamatu nopietnām Latvijas finanšu tirgus svārstībām.

Latvijas pievienošanās ES un iekšējā pieprasījuma pieaugums, ko nopietni veicināja procentu likmju kritums, ilgāku laiku bija galvenais Latvijas ekonomikas straujās attīstības dzinēji. Savukārt, tagadējais pieprasījuma pieaugums apsteidz ekonomikas ražošanas kapacitāti, tādējādi stimulējot inflācijas pieaugumu. Uzņēmumu un mājsaimniecību parādsaistības arvien pieaug, kas savukārt stimulē nekustāmā īpašuma tirgus strauju attīstību.

Pieprasījums apsteidz ražošanas kapacitāti
Latvija vēl joprojām ir visstraujāk augošā ekonomika ES, kur 2005. gada izaugsmes temps tiek prognozēts ap 10%. Šis ir lielākais jebkad reģistrētais pieaugums, kas jau ilgāku laiku pārsniedz ilgspējīgas ekonomikas izaugsmes tempus. Eksporta pieaugums, kas patreiz sastāda ap 20%, 2006. gadā var nedaudz norimt. Tomēr, lielākais ekonomikas pieauguma veicinātājs ir un paliek mājsaimniecību patēriņa pieaugums un investīcijas. Tiek prognozēts, ka arī 2006. gadā šīs faktors būs galvenais ekonomikas pieauguma tempa stimuls. Savukārt, situācija darbaspēka tirgū, kas ir cieši saistīta ar ekonomikas attīstītu, turpinās pasliktināties. Darbinieku trūkums, piemēram, celtniecībā, saglabāsies. Šo tendenci stimulē iedzīvotāju migrācija, kā arī brīva darbaspēka kustība un attiecīgo ierobežojumu samazināšana daudzās ES valstīs.        

Strauji pieaugušas nekustāmā īpašuma cenas
Nekustāmā īpašuma tirgus Latvijā un tā neproporcionāli straujā attīstība rada pamatu satraukumam. Kredītu apjoms 2005. gadā ir pieaudzis par 50%. Nekustāmā īpašuma bumu, kas saistīts ar īpašumu cenu pieaugumu pagājušajā gadā par vairāk kā 50% veicināja gan ar straujš algu pieaugums, gan procentu likmju zemais līmenis. Procentu likmes ir tuvu Eiro zonas likmēm, un augstā Latvijas inflācija nozīmē, ka reālās procentu likmes Latvijā kopš 2004. gada sākuma samazinās un atrodas negatīvajā teritorijā. Negatīvas reālās procentu likmes kombinācijā ar IKP pieaugumu 9-10% apmērā nozīmē arvien lielāku ekonomikas nelīdzsvarotību. Neskatoties uz Eiropas Centrālās Bankas aktivitātēm procentu likmju paaugstināšanas jomā, visticamāk, ka šis faktors pat par sevi nebūs pietiekošs, lai atdzesētu Latvijas ekonomiku.

Algas un inflācija stimulē viens otru
Augstās naftas cenas nav vienīgais inflācijas iemesls. Straujš pieprasījuma pieaugums arvien stiprāk ietekmē inflācijas līmeni. Tiek prognozēts, ka 2006. gadā naftas cenu kāpums turpināsies, bet, pat ja tas nedaudz rimtos, tam būtu ļoti neliels efekts uz inflācijas pieauguma tempu, jo arvien vairāk augošās algas un inflācija viens otru veicina.

Kopumā mēs prognozējam, ka Latvija ES monetārajā sistēmā 2008. gadā neiestāsies, it īpaši ņemot vērā ES apgalvojumus, ka pievienošanas kritēriji tiks ievēroti ļoti strikti. Tādējādi, Latvijas iestāšanās visticamāk tiks atlikta vismaz uz gadu. Nordea ekonomisti prognozē, ka Latvijai var rasties problēmas iestaties EMS arī pēc 2008. gada. Iemesli tam var būt dažu akcīzes nodokļu palielināšana 2008. gadā. Neskatoties uz to, ka tiek prognozēta inflācijas samazināšanās 2008. gadā, pastāv risks, ka iestāšanos EMS var tikt atlikta līdz 2010. gadam vai pat uz vēl ilgāku laiku.
 

Finanšu tirgu svārstību risks
Patreiz Latvijas valdība uzskata, ka iestāšanas EMS ir iespējama 2008. gadā, tādējādi, netiek strādāts pie alternatīva plāna. Šī stratēģija ir riskanta. Sagaidāmā Latvijas pievienošanas EMS ir ietekmējusi investoru attieksmi pret Latviju un arī veicinājusi kapitāla ieplūdi Latvijā. Tas savukārt ir padarījis par iespējamu saglabāt fiksētu valūtas kursu un realizēt procentu likmju konverģenci, neskatoties uz nopietnu nestabilitāti ekonomikā, ieskaitot augstu tekošā konta deficītu, inflāciju un augstu mājsaimniecību un uzņēmumu parādsaistību līmeni. Ja sagaidāmā pievienošanas EMS tiek atcelta, tas var novest pie procentu likmju starpības pieaugšanas (eiro likmes pret latu likmēm) un apgrūtināt fiksētā valūtas maiņas kursa koridora saglabāšanu. Latvijas valdība visticamāk jauna eiro ieviešanas kalendāra paziņošanu centīsies atlikt cik tālu vien tas reāli ir iespējams. Tāpat nav skaidrs vai valdība atzīs problēmas pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām.

Igaunija: Līdzsvars ir apdraudēts
Nordea paredz nelielu ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos 2006. gadā. Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt, kas savukārt palielina patēriņu, it īpaši nekustāmā īpašuma tirgū. Tomēr ir pazīmes, ka kreditēšanas tirgus ir pozitīvi reaģējis uz mēģinājumiem to sabremzēt. Neskatoties uz šo faktu, nekustāmā īpašuma tirgus joprojām ir riskants. Ņemot vērā, ka inflācija saglabājas augstā līmenī, Igaunijas iestāšanas EMS var tikt atlikta uz gadu. 

Lietuva: Vislielākās izredzes laicīgi pievienoties EMS
Lietuvas ekonomika attīstās ne tik strauji kā Latvijas vai Igaunijas ekonomikas. Šī ir apsveicama attīstība, jo ir palīdzējusi saglabāt zemu inflācijas līmeni. Neskatoties uz to, ka daži fiskālās politikas pasākumi var veicināt patēriņu, tiek prognozēts, ka Lietuvai ir vislabākās izredzes pievienoties EMS 2007. gadā.