Mazāk kā ceturdaļa Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus

Lai gan privātpersonu uzkrājumi pēdējo divu gadu laikā auguši par 69%*, Nordea uzdevumā veiktais pētījums liecina, ka tikai 23% ekonomiski aktīvo pilsētnieku savus finanšu līdzekļus uzkrāj mērķtiecīgi.
 
Pētījums analizē dažādus uzkrājumu veidus un ilustrē populārākos mērķus, kas kalpo par motivāciju uzkrājumu veikšanai. Ar iespēju atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kā galveno mērķi līdzekļu uzkrāšanai respondenti minēja ceļojumu (45%). Otrs svarīgākais iemesls uzkrājumu veidošanai ir vēlme nodrošināties pret neparedzētiem gadījumiem (42%). Pilsētnieki uzkrāj līdzekļus arī mājsaimniecības preču iegādei vai dzīvokļa remontam (35%). Savukārt 26% respondentu, īpaši rīdzinieki (šeit rādītāji sasniedz pat 49%), paralēli citām vajadzībām, nogulda naudu pirmajai iemaksai nekustamā īpašuma iegādei. Jāatzīmē, ka par līdzvērtīgi svarīgu mērķi pilsētnieki uzskata uzkrājumu veidošanu izglītībai (24%) un bērnu nākotnes nodrošināšanai (23%). Savukārt 18% domā arī par uzkrājumiem mašīnas iegādei vai pirmajai iemaksai. Tikai 12% respondentu uzskata, ka jākrāj vecumdienām.

Izvēloties veidus noguldījumu veikšanai, tikai 19% pilsētnieku norādīja, ka krāj naudu depozīta formā bankas krājkontā. Savukārt 23% respondentu atzina, ka nebaltai dienai glabā naudu mājās "zeķē". Salīdzinoši neliela daļa aptaujāto kā naudas uzkrāšanas līdzekli izvēlas ieguldījumus vērtspapīros (4%) un nekustamajā īpašumā (3%). Savukārt pārliecinošs vairākums - vairāk nekā puse pilsētnieku (52%), izvēlas uzkrāt finanšu līdzekļus norēķinu kontā bankā.

Tādejādi, pētījumā uzrādītie dati liecina, ka iedzīvotājiem ir tendence pārsvarā izvēlēties īstermiņa noguldījuma veidus, kam viegli piekļūt tuvā nākotnē. Mazāk populāri ir ilgtermiņa ieguldījumi. Apsveicams ir fakts, ka cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka uzkrājums palīdz realizēt svarīgus mērķus un ieceres. Taču būtiski ir uzkrāt produktīvi. Krājot naudu mājās "zeķē" vai glabājot tekošajā kontā, cilvēks zaudē potenciālo peļņu – to, ko varētu iegūt noguldot naudu bankas krājkontā.

Nordea pasūtītā OMD Snapshot pētījuma dati atspoguļo 809 ekonomiski aktīvu pilsētnieku viedokli vecumā no 20 līdz 49 gadiem. Pētījums veikts 2004. gada oktobrī.

Papildus informācija: Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristians Pudans, tel. 7 096 244, 9 137 311, kristians.pudans@nordea.lv

* FKTK dati par periodu Sep.2002-Sep.2004