Māksla Nordea mājā

Nordea bankas galvenā  biroja ēka s atrodas K. Valdemāra ielā 62. Tās arhitekts Visvaldis Sarma ir viens no Latvijā pazīstamākajiem apjomīgo biznesa centru autoriem. Arhitektonisko risinājumu un tehnoloģiju ziņā Nordea māja ir viena no modernākajām būvēm Latvijā.

Sadarbībā ar mākslas zinātnieci un galerijas Daugava vadītāju Andu Treiju bankas telpās izvietota plaša mākslas darbu kolekcija. To veido ap 40  pazīstamu mākslinieku kā Dainis Pundurs, Māris Subačs, Ilmārs Blumbergs, Vladislavs Grišins, Igors Dobičins, Kirils Panteļejevs, Pauls Jaunzems, Dace Lielā, kā arī daudzu citu mākslas darbi.

Mākslinieki pārstāv dažādus glezniecības un tēlniecības virzienus, kas atspoguļojas kolekcijas daudzveidībā  Nordea mājā ir apskatāmas porcelāna, pulēta granīta, patinēta tērauda un akmens skulptūras, tāpat arī gleznotāju veikums oforta, akvatintas tehnikā, figurālajā un ainavu glezniecībā.

Šajā sadaļā aicinām tuvāk iepazīties ar mākslas darbiem Nordea mājā.

Ilmārs Blumbergs kādā intervijā ir teicis, ka „mākslā ir tikai trīs tēmas: Mīlestība. Nāve. Dievs.” Mākslinieks glezno, ir lieliskas litogrāfijas, interesanta tēlniecība. Viņš saņēmis augstu novērtējumu par savu grāmatu dizainu, plakātiem. Ilmārs Blumbergs pat radījis naudu – Latvijas Bankas jubilejas monētas. Viņš ar savu mākslu pārstāvējis Latviju Parīzē, Venēcijā, Maskavā, Berlīnē un citās mākslas pasaulē nozīmīgās vietās.

Ilmāra Blumberga ideju pārbagātība lieliski izpaužas arī latviešu scenogrāfijā. Pēc teātra izrādes „Jāzeps un viņa brāļi” Dailes teātrī seko 10 gadu pauze. Mākslinieks strādāja, tapa lieliskais cikls „Viss ir viens” un citi mākslas darbi, taču skatuve viņu šķietami nevilināja. Izrādās, ka tā domāja tikai cilvēki no malas. Ilmāra Blumberga vieta ir skatuve. Arī Mākslas akadēmijā viņš studēja scenogrāfiju. Un to zināja tikai nedaudzi. Starp tiem – režisore Māra Ķimele, kura iestudēja „Aīdu” Latvijas Nacionālajā operā. Pirmizrāde bija pārdzīvojums. Ilmārs Blumbergs kā Dievs uz Operas skatuves radīja savu pasauli Verdi mūzikas pavadījumā.
Nordea kolekcijā atrodas liels Māra Subača darbu klāsts. Tie ir krāsainie linogriezumi un sietspiedes, kurās krāsas kārta, viena pār otru klājoties, rada īpašu telpas ilūziju – dziļumu.

Viņa mākslā telpa ir ar īpašu, simbolisku nozīmi, kur apvienojas viņa personīgās atklāsmes ar Vecās Derības tematiku. Katra grafikas lapa ietver kādu domu, kas pavada cilvēku ceļā uz Lielo patiesību. Mākslinieks ir izteikts intelektuālis. Viņš atradis sev sarunu biedru mācītāja Jura Rubeņa personā. Viņi kopā izdevuši jau daudzas grāmatas. Mārim Subačam raksturīgi nepārtraukti sevis meklējumi - visu laiku viņš ir Lielās patiesības meklējumos.

2009. gadā māksliniekam bija liela personālizstāde Rīgas mākslas telpā. Tajā pašā laikā tapa sienas gleznojums Nordea bankā. Tajā ar vienkāršotu, lakonisku formu autors uzrunā cilvēkus, par nopietnām lietām. Viņš runā asprātīgi, ar sev piemītošo bērna tiešumu.
Vladislavs Grišins strādā oforta un akvatintas tehnikā. Savā mākslā viņš inspirējies no franču kubisma un krievu konstruktīvisma. Mākslinieks ir  izveidojis savu rokrakstu – smalku, tikko tveramu līniju.

Vladislava Grišina grafikas lapās ir spēle ar ģeometriju, kur liela nozīme krāsu toņu sabalansējumam, jo rodas trešās dimensijas izjūta. Ilūzija par pilsētām, katedrālēm, moderno arhitektūru. Tās ir intelektuālas, it kā eksaktas grafikas lapas, kas ir kā cieņas apliecinājums modernismam mākslā, viņam sveša ārišķība, pompozitāte. Mākslinieks rosina domāt un tiekties pēc harmonijas, garīga līdzsvara – sevī un pasaulē.
Dace Lielā ir viena no spožākajām mūsdienu gleznotājām. Ar vienlīdz lieliem panākumiem strādā figurālajā un ainavu glezniecībā. Iedziļinoties un izjūtot viņas glezniecību, ir vēlme definēt to kā dabas glezniecību, jo tā ir ar pārlaicīgā un mūžīgā pieskārienu. Dace Lielā neglezno ainavas, viņa glezno dabu, tāpēc viņas māksla liek domāt par mūžību un cilvēka dzīvi kā vienu, mirkli pret to.

Māksliniece lieliski pārvalda tonālo glezniecību, kas gadu simtiem ir bijusi meistarības un talanta  pārbaude gleznotājiem. Dace Lielā lieliski attēlo materialitāti – zīdu, atlasu, samtu, pat melno muare, arī stiklu, metālu, valgu bruģi.

Gleznas „Panteons I” un „Panteons II”, kurās atainotas kolonnas Romā,  ir mākslinieces meistarības apliecinājums. Viņa atveido akmens virsmu, bet tajā pašā laikā arī apjomu, perspektīvu jeb telpas dziļumu. Mākslas darbi to vērotāju vedina domāt par mūžību, par cilvēka radošo spēju varenumu, vēlmi sacensties ar laika plūdumu, radīt mūžībai. Katrā Daces Lielās gleznā ir jūtama cilvēka klātbūtne, arī tad, kad mēs neredzam to uz mākslinieces audekla. Kaut kas ļoti personīgs ir katrā darbā, kaut kas ļoti patiess.

Jūra ir Daces Lielās tēma. To māksliniece glezno vienmēr. Gleznojot jūru, māksliniece var izteikt sevi pilnībā. Un galvenais – nav divu vienādu jūru. Tas vienkārši nav iespējams. Ne tikai darbi ir atšķirīgi tonalitātē, bet katrs ir ar savu noskaņu - sudrabā mirdzošas, skanīgas vai skumjas un pelēkas.
Dainis Pundurs ir beidzis Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu. Mākslinieks arī tur strādā. Viņš ir asociēts profesors.

Keramika lielākoties saistās ar kaut ko tuvu, pazīstamu, materiāls ar savu vietu mūsu kultūrā un arī sadzīvē. Dainis Pundurs nāk no Latgales - podnieku zemes. Tomēr mākslinieku var raksturot vienā vārdā – konceptuālists. Katrs darbs, katra izstāde ir ar savu ideju, kas attīstīta līdz koncepcijas līmenim. Katrs darbs ir ar savu vēstījumu, kas gūts paša dzīves pieredzē, atziņās.

Mākslinieks savos darbos norāda uz dabas trauslumu. Mēs to uztveram kā varenu un mūžīgu, bet daba ir trausla, un cilvēkam bieži ir vēlme rīkoties iznīcinoši. Porcelāns ir piemērotākais materiāls šī vēstījuma noraidīšanā. Daiņa Pundura objekti interjerā disciplinē – liek izvairīties no asām kustībām, strauja skrējiena. Tie uzrunā: „Arī mūžīgais ir trausls”.
Jau studiju gados Igors Dobičins tika vērtēts kā īpašs talants, uz ko norādīja viņa  lieliskā formas izjūta un ļoti labais zīmējums. Igoram tēlniecība ir pašizpausme. Viņš strādā tā, kā jūt un domā. Mākslinieks mīl tēlniecību, jo tā viņam sniedz šo iespēju.

Igoram Dobičinam bijušas personālizstādes Nacionālajā mākslas muzejā. Viņš piedalījies tēlniecības kvadrinnālēs. Bijusi personālizstāde Berlīnē, kura tā arī saucās „Pirksti”. Māksliniekam realizēts darbs pilsētas vidē Ventspilī – „Kuģu vērotājs”. Lestenē atrodas viņa darbs kritušajiem Otrā pasaules karā. Interesanti un pārliecinoši ir viņa darbi metālā, kas tapuši Vācijā.

Autors lieliski saprotas ar granītu kā tēlniecības materiālu. Tieši viņš ienesa Latvijas tēlniecībā jaunas vēsmas, jo šī perfektā formapstrāde, kas raksturīga viņa priekšgājējiem, nesadzīvo ar Igora tēlniecību. Viņa kompozīcijās granīts tiecas pārvarēt zemes gravitāciju. Darbi ir dinamiski, ekspresīvi. Vispareizāk tos salīdzināt ar mūziku, lai tos izprastu ir jāieklausās sevi.

Kirils Panteļejevs ir tēlnieks, Mākslas akadēmijas pasniedzējs. Aktīvi darbojas laikmetīgajā  mākslā. Viņam tuva ir konceptuālā māksla – objekti, instalācijas, performances.

Bankas kolekcijā esošie darbi „Mirklis”, „Aisbergs”, „Saullēkts”, un „Horizonts” ir kā telpiska grafika, kur līnijas kustības ilūziju rada metāla stieple. Mākslinieks it kā zīmē ar kūstošu metālu ne uz lapas, bet gaisā. Šo darbu estētika lieliski sasaucas ar minimālisma stilā ieturēto bankas interjeru, ar atturībā ieslēgto eleganci un skaistumu.

Pauls Jaunzems ir tēlnieks, kura materiāls ir granīts. Viņa darbi lieliski iekļaujas pilsētas vidē, dārzos un parkos, kopējā ainavā. Bet kā jau katram māksliniekam, arī Paulam Jaunzemam bija vēlme redzēt savu darbu ekspozīciju Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde „Rīts” tur notika 2008.gadā. Ekspozīciju veidoja šīs lieliskās granīta lodes „Rīta saule”, kuras muzejs iegādājās savai kolekcijai, bet trīs lodes -  absolūtās pilnības simbols, atrodas Nordea bankas interjerā.

Daudzi mākslinieka darbi atrodas Ventspils pilsētas vidē, arī Rīgā – Pārdaugavā pie Arkādijas parka un Nordeķu parkā. Tēlnieks daudz, pat ļoti daudz strādā ārpus Latvijas. Viņš tiek aicināts piedalīties starptautiskos tēlniecības simpozijos. Tur radītie darbi Latvijā neatgriežas. Šogad tapa divi lieli darbi Ēģiptē. Mākslinieks strādājis gandrīz visos kontinentos.