04.08.2016.

Juris Grišins: tikšanās ar investoru ir kā darba intervija

“Tikšanos ar potenciālo investoru var salīdzināt ar darba interviju, jo uzņēmējam ir jāpierāda, ka attiecīgā projekta īstenošana būs tam pa spēkam,” tā, daloties padomos par gatavošanos sarunām ar investoriem, norāda Nordea biznesa skolas lektors un finanšu uzņēmuma “Capitalia” vadītājs Juris Grišins.

Biznesa ideju daudzveidībai nav robežu, tāpēc, izvēloties potenciālos investorus, ir jādomā par finansējuma avota piemērotību. Vispirms ir jāsaprot, ko tieši vēlaties no investora – finanšu līdzekļus, pieredzējuša uzņēmēja padomu cilvēkresursu vadības un eksporta jautājumos vai tomēr galvenokārt nepieciešams administratīvais atbalsts. No šīs izvēles būs atkarīgs tas, kam investors pievērsīs vislielāko vērību.

Lai uzņēmums sasniegtu stabilitāti, ir jāpaiet aptuveni no trim līdz četriem gadiem. Šajā laika posmā uzņēmums aug un pilnveidojas, tāpēc mainās arī finansējuma avoti. Idejas attīstības un uzņēmumu izveidošanas posmā galvenokārt par finansējuma avotu kalpo ģimene, draugi, dažādi granti un biznesa inkubatori, kā arī biznesa eņģeļi un sēklas kapitāla fondi. Tomēr, sākoties uzņēmuma izaugsmei, jādomā par investīciju fondu vai alternatīvu aizdevēju piesaisti. Sasniedzot stabilu izaugsmi, vispiemērotākais aizdevējs būs komercbankas, kas piedāvā kreditēšanas, līzinga un faktoringa pakalpojumus.

Kādi uzņēmuma kritēriji ir svarīgi potenciālajam investoram?

Subsidētos investorus interesē lielākoties nemateriāli  apsvērumi, piemēram, biznesa idejas inovācijas pakāpe, ietekme uz reģionālo attīstību un pienesums bezdarba mazināšanā. Aizdevēji, turpretī, vērtē aizdevuma atmaksas garantijas jeb nodrošinājumus un personīgos galvojumus, kā arī naudas plūsmu. Visbeidzot pašu kapitāla ieguldītāji, gluži kā darba devējs, lielāko uzmanību velta tieši komandai, tās kompetencēm un potenciālam, kā arī produktam vai piedāvātajam pakalpojumam, klientu atsauksmēm un tirgus perspektīvām.

Finanšu uzņēmuma “Capitalia” vadītājs Juris Grišins uzsver: “Investoram, veicot ieguldījumu, svarīga ir vadības komandas pieredze, motivācija un tas, cik veiksmīgi abām pusēm izdodas saprasties un sastrādāties. Sadarbība ar investoru nebeidzas brīdī, kad tiek ieskaitīta nauda. Gluži otrādi – sadarbības periods ir salīdzinoši ilgs – apmēram pieci gadi. Tādēļ abpusējai “ķīmijai” starp uzņēmēju un investoru ir ļoti nozīmīga loma finansējuma piesaistīšanas procesā.”

Kā sagatavoties sarunām ar investoru?

Pirmais iespaids ir ļoti svarīgs, jo no tā ir atkarīgs, vai investors turpmāk interesēsies par jauno uzņēmēju. Tieši tādēļ tikšanās jāuztver kā darba intervija. Eksperts iesaka rūpīgi sagatavoties pārrunām: izpētīt, kur konkrētais investors visbiežāk iegulda; sagatavot īsu pārskatu par plānoto uzņēmējdarbību; loģiski pamatot finanšu prognozes un vismaz domās formulēt biznesa plānu. Idejiski jābūt skaidram arī nepieciešamo investīciju summas apjomam.

Tiekoties ar potenciālo investoru, Juris Grišins iesaka izvairīties no pārāk tehniskām frāzēm: “Latvijā privātie investori labprātāk investēs bērnu drēbju ražošanā nevis jaunu tehnoloģiju izstrādē, jo to vienkārši ir vieglāk saprast.” Svarīgi ir ne tikai saprotami izskaidrot savu ideju, bet arī atbilstoši to pasniegt. Tādēļ jādomā arī par izdales materiālu vizuālo noformējumu un gramatiku – atbilstoši noformēti dokumenti liecina par uzņēmēja profesionalitāti. Visbeidzot, pārbaudot idejas dzīvotspēju, jāizvairās no nevajadzīgiem tēriņiem, proti, nepieciešams rūpīgi pamatot visus izdevumus. Izšķērdība var likt investoram divreiz padomāt, vai tiešām ir vērts ieguldīt uzņēmumā.

Jāatceras – no veiksmīgas biznesa idejas prezentācijas ir atkarīgs ne tikai tas, vai iegūsiet  investoru, bet tā arī liecina par biznesa idejas vērtību.

Juris Grišins ir finanšu uzņēmuma “Capitalia” vadītājs, kurš starptautisku pieredzi guvis vadošajās investīciju bankās Austrumeiropā, Islandē un Zviedrijā. Kopš 2006. gada aktīvi darbojas riska kapitāla jomā, pārvaldot vienu no lielākajiem vietējā riska kapitāla fondiem Latvijā. Attīstījis Latvijas finansējuma vidi, strādājot Latvijas Riska Kapitāla asociācijas un Latvijas Biznesa Enģeļu tīkla valdēs.