06.05.2016.

Nav jābūt bagātam, lai pelnītu ar ieguldījumiem

“Ieguldīt var ikviens, un pietiek arī ar nelielām naudas summām”, atzīst Nordea bankas Ieguldījumu produktu attīstības nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska. “Sapņojiet un izvirziet mērķus, krājiet līdzekļus un piepildiet šos sapņus un mērķus ar ieguldījumu palīdzību – ieguldot ilgākā laikposmā, iespējams uzkrāt ievērojamu naudas summu.”

Mīts, ka ieguldījumi paredzēti tikai turīgajiem

Mums vēl joprojām nav un tikai lēnām sāk izveidoties ieguldījumu veidošanas tradīcija, un pastāv uzskats, ka ieguldīt var tikai turīgākie klienti. Patiesībā ieguldījumus var un vajadzētu veikt ikvienam, jo tā ir reāla iespēja uzlabot savu finansiālo stāvokli un parūpēties par savu labklājību ilgtermiņā. Svarīgi saprast, ka ieguldīšana ir ne tikai akciju tirdzniecība vai ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet tā ir arī, piemēram, līdzekļu krāšana pensiju fondos. 

Principā ieguldījumu veikšanai patiešām ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par ekonomiku, tirgu un uzņēmumu darbību, tomēr ir arī ieguldījumu produkti, kas paredzēti plašākam cilvēku lokam. Šeit svarīgas ir tikai rūpes par savu nākotni, izpratne par uzkrājumu palielināšanas nozīmi, kā arī pēc iespējas agrāka ieguldījumu uzsākšana.

Diemžēl nākotnes plānošana ir mūsu vājā puse. Neseno aptauju rezultāti par finanšu izglītotību liecina, ka tikai trešdaļa igauņu izdevumus plāno vairāk nekā vienu mēnesi uz priekšu. Ja ieminaties par pensiju, tad lielākā daļa atbild, ka tik ilgi, iespējams, pat nenodzīvos, līdz ar to nav vērts veikt uzkrājumus. Tomēr statistikas dati liecina, ka cilvēki ne tikai nodzīvo līdz pensijas vecumam, bet dzīvo vēl pāris desmitgades pēc aiziešanas pensijā. Tā ir nozīmīga mūsu dzīves daļa un, lai to izbaudītu, ir jāparūpējas par finansēm. Tādēļ ir svarīgi jau jaunībā sākt ieguldīt savā nākotnē – jo agrāk, jo labāk.  

Atbilde nereti ir pavisam vienkārša – nav naudas ieguldījumiem. Kā to pārvarēt?

Ir jāveic savu izdevumu analīze, t.i., kam tiek tērēta nauda. Lielākā daļa cilvēku zina savu ienākumu apjomu, savukārt, kad runa ir par izdevumiem, nereti viņi zina tikai aizņēmumu un komunālo maksājumu tēriņus. Tomēr ir jāpievērš uzmanība tēriņiem pārtikai un emocionāliem pirkumiem. Starp pēdējiem bieži vien ir nelieli, nevajadzīgi pirkumi, un šos līdzekļus jūs varat novirzīt ieguldījumiem. 

Piemēram, ja esat pieradis katru dienu pirkt kafiju, kas maksā 2 EUR – vai jūsu dzīves kvalitāte būtiski mainīsies, ja jūs šo kafiju vairs nepirksiet? Visticamāk - nē. Vienlaikus, ietaupot katru dienu 2 EUR, mēneša laikā būsiet ietaupījis jau 60 EUR, kas ir pietiekama summa, lai sāktu veidot uzkrājumus nākotnei.

Vispārīgi runājot, krājumus var iedalīt trīs grupās. Pirmkārt, ir labi veidot uzkrājumu “drošības spilvenu” neparedzētiem izdevumiem, piemēram, mašīnas vai sabojājušās mājsaimniecības ierīces remontam. Otrkārt, jūs, iespējams, vēlaties sakrāt naudu kāda lielāka sapņa piepildīšanai – ilgākam ceļojumam, jaunai mašīnai, bērnu izglītībai vai starta kapitālam mājas iegādei. Trešajā grupā ir pensijas fonds, kurā ieguldāt visilgāk. Ir svarīgi spēt nodrošināt savu dzīvi pensijas gados. Valsts sniegtais atbalsts ir atkarīgs no demogrāfiskās situācijas, savukārt sabiedrība noveco, tādēļ reālajā dzīvē jums lielā mērā ir jāpaļaujas pašiem uz sevi. 

Daudziem ir mazliet augstprātīga attieksme pret 2. pensiju līmeni, un viņi labprāt pat pārtrauktu veikt šīs iemaksas. Tai pašā laikā šī nauda gadu gaitā tiešām uzkrājas, ļaujot jums izņemt ievērojamu naudas summu. Papildus tam vēlams veikt arī uzkrājumus 3. pensiju līmenī vai izveidot optimālu ieguldījumu portfeli, kurā ieguldāt katru mēnesi. 

Cik lielu summu no ienākumiem atvēlēt uzkrājumiem?

10% no jūsu algas ir labs sākumpunkts. Vajadzētu dzelžaini apņemties ieguldīt algas desmito daļu savā nākotnē, jau sākot ar pašu pirmo darba vietu. Šādā veidā jūs nemanot varat uzkrāt ievērojamu kapitālu. 

Ieguldot ilgtermiņā, saliktās procentu likmes sāk strādāt jūsu labā – Alberts Einšteins to nodēvēja par astoto pasaules brīnumu. Darbības princips ir šāds – jūs saņemta procentus no saviem ieguldījumiem (peļņa) un, ieguldot tos tālāk, jūsu peļņa tikai pieaug. Mēs saņemam procentus no obligācijām, savukārt ieguldījumu portfeļa peļņu veido gan procenti, gan akciju cenas pieaugums, tādēļ mēs varam runāt par peļņu, kas rada jaunu peļņu. Šeit darbojas lavīnas efekts un, jo ilgākā laikposmā veicat ieguldījumus, jo lielāks saliktās procentu likmes efekts. 

Tai pašā laikā, ja jūs savu naudu uzkrājat tikai norēķinu kontā, jūs praktiski neko nepelnāt un liedzat sev iespēju iegūt reālus līdzekļus no procentiem. 

Kad ir veikta ienākumu-izdevumu analīze un ik mēnesi atlikta nauda ieguldījumiem - kāds ir nākamais solis?

Tā kā pensiju 3. līmenis piedāvā nodokļu atvieglojumus, es noteikti iesaku to izmantot un ieguldīt 3. līmenī. Ienākumu nodokļa atmaksa veido 20 % un, šo naudu atkārtoti ieguldot, jūs baudāt salikto procentu likmes sniegtos ieguvumus. Veidojot personīgo ieguldījumu portfeli, ienākumu nodokļa atvieglojumi netiek piemēroti. Turklāt jūs varat sākt izņemt līdzekļus no sava pensiju fonda ar 10% ienākumu nodokli, jau sasniedzot 55 gadu vecumu. 

Noteikti ir vērts pieteikties konsultācijai bankā un izrunāt finanšu jautājumus ar konsultantu. Piemērotākā ieguldījumu stratēģija tiek izvēlēta atbilstoši klienta riska līmenim, t.i., klienta vēlmei riskēt un ieguldījumu ilgumam. Savus ieguldījumus pārskatiet reizi gadā, lai izvērtētu, vai ir nepieciešams veikt kādas izmaiņas. 

Nordea bankā mēs esam radījuši vienkāršu veidu, lai atrastu labi pārvaldītu ieguldījumu portfeli, kas ir piemērots katra klienta individuālajām vajadzībām – parauga portfeli, kurā klientam ir jāveic katra riska līmeņa un sev piemērotākā ieguldījumu perioda analīze. Kad esat izvēlējies portfeli vai pensiju fondu, es iesaku izveidot tam automātisko maksājumu, kas veicams nākamajā dienā pēc algas saņemšanas. Tādējādi ieguldījumiem paredzētie līdzekļi nav pieejami tēriņiem un emocijas nevar gūt virsroku, liekot jums iztērēt nākotnei paredzētos līdzekļus kaut kam maznozīmīgam mirkļa iegribas dēļ. 

Galvenais jautājums - cik daudz varat nopelnīt ieguldot

Mēs nevaram paredzēt tirgu attīstību, tomēr, skatoties pagātnē, varam secināt, ka jūsu peļņa varētu būt diezgan liela. Piemēram, skatoties uz kopējo akciju pašreizējo peļņu laikposmā no 1969. gada 31. decembra līdz 2015. gada 27. februārim, redzams, ka ieguldītājs būtu guvis pozitīvu peļņu ¾ gadījumu. Katrs ieguldījumu 15 gadu periods visā šai laikposmā būtu sniedzis pozitīvu peļņu, neatkarīgi no ieguldījumu uzsākšanas laika. Jo ilgākā laikposmā ieguldījums ir veikts, jo lielāka iespēja gūt labu peļņu. Ekonomikā labie laiki mijas ar ne tik labiem, un tirgus svārstības ir normāla parādība.

Jāspēj saglabāt miers laikā, kad peļņa ir negatīva. Lielākā privāto ieguldītāju kļūda ir akciju pārdošana, tirgum sarūkot. Patiesībā būtu jādara tieši pretējais – kad akciju vērtība krītas, tās ir jāiepērk vairumā, lai nākotnē varētu pelnīt no to vērtības pieauguma. Turēšanās pie plāna ir svarīga. Nekādā gadījumā nevajadzētu rīkoties šādi – man ir ieguldījumu plāns uz 10 gadiem, tomēr tirgus samazinājās par 10 %, tādēļ ātri visu pārdošu. Tas būtu vissliktākais lēmums. Ja tas ir ilgtermiņa ieguldījums, jums jābūt gataviem īslaicīgi ciest ari zaudējumus. Ieguldītājam vissvarīgākās īpašības ir pacietība un noteiktība.

Ieguldīšanas principi

  • Padomājiet, kā vēlaties dzīvot nākotnē un cik daudz naudas ir nepieciešams jūsu sapņu piepildīšanai.
  • Neatlieciet lēmumu par ieguldījumu veikšanu – sāciet jau tūlīt. Ieguldījumu jomā laiks ir jūsu sabiedrotais.
  • Izvērtējiet kritiski savus izdevumus, jo īpaši emocionālos pirkumus. Iespējams, jūs atradīsiet iespēju ietaupīt, tādējādi iegūstot kapitālu ieguldījumiem.
  • Visbezjēdzīgāk ir naudu vienkārši turēt norēķinu kontā. Ļaujiet naudai augt!
  • Ja esat nolēmis sākt ieguldīt, turieties pie plāna – veiciet ieguldījumus katru mēnesi kā regulāro maksājumu.
  • Esiet pacietīgs un saglabājiet vēsu prātu pat grūtos laikos, kad ieguldījumu peļņa ir ar mīnusa zīmi. Jūs taču zināt, ka sliktajiem laikiem vienmēr seko izaugsme, tādēļ ieguldījumu pārtraukšana būtu vissliktākais lēmums. 


Atsauce:

Informācija rakstā ir tikai teorētisks piemērs, kas balstīts uz vēsturiskiem datiem, kuri negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē un ir paredzēti tikai informatīviem nolūkiem. Tie  nevar tikt uzskatīti par drošu garantiju nākotnes ieguldījumu rezultātiem – patiesie rezultāti var krasi atšķirties no rakstā minētajiem. Ieguldījumu portfeļa vērtība var pieaugt vai sarukt atkarībā no norisēm pasaules finanšu tirgos, kurus ietekmē vairāki riska faktori. Ieguldītājs var zaudēt daļu vai pat visu savu ieguldīto kapitālu. Nordea banka neuzņemas nekāda veida atbildību par klientu zaudējumiem, kas radušies, izmantojot rakstā ietverto informāciju. Atspoguļotais stratēģiju vēsturiskais sniegums neietver darījumu izmaksas, nodokļus vai citas attiecināmās komisijas. Ieguldītāju patiesie ieguldījumi un to rezultāti var atšķirties no rakstā minētajiem. Sniegtā informācija nav uzskatāma par visaptverošu pamatu ieguldījumu lēmumu pieņemšanai, klientam pašam ir jāizvērtē pakalpojuma atbilstība savām interesēm. Šis materiāls nav uzskatāms par ieguldījumu konsultāciju vai piedāvājumu veikt darījumus ar finanšu instrumentiem. Aicinām klientus pirms ieguldījumu lēmumu pieņemšanas sīkāk iepazīties ar visiem noteikumiem un nosacījumiem par katru konkrēto ieguldījumu produktu un izvērtēt konkrētā ieguldījumu produkta piemērotību klienta ieguldījumu portfelim, klienta interesēm un riska profilam.


Papildu informācija:
Edgars Žilde, Nordea bankas Komunikācijas projektu vadītājs, tālr.: 6 700 5434, mob.: 28 452 975, edgars.zilde@nordea.com