08.10.2014

Nordea komentārs par patēriņa cenām 2014. gada septembrī: Inflācija uzņem apgriezienus

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada septembrī, salīdzinot ar 2013.gada septembri, palielinājies par 1,0%. Precēm cenas palielinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,4%

Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs:

„Latvijas patēriņa cenu līmeņa izmaiņas septembrī pārsteidz jau otro mēnesi pēc kārtas. Pretēji tam, ko novērojam lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur patēriņa cenas gada griezumā ir samazinājušās, Latvijā inflācija sasniegusi pēdējā laika augstāko rādītāju.

Ar cenas samazinājumu pienam, gaļai un degvielai nav bijis pietiekami, lai bremzētu inflācijas pieaugumu. Krietnu devu cenu līmeņa pieaugumā devuši tabakas izstrādājumi, kas gada laikā kļuvuši par 8,3% dārgāki. Būtiski cenas pieaugušas arī apaviem – par 7,4%. Dārgāk kļuvis uzturēt arī mājokli – cenas kāpušas par 1,6%, kas nodrošinājis gandrīz trešdaļu no kopējā inflācijas pieauguma gada laikā. Ierasti šim gadam būtisks cenu pieaugums vērojams arī viesnīcu un restorānu nozarē, ko raksturo cenu pieaugums 5,9% apmērā.

No lielāka inflācijas rādītāja pieauguma septembrī mūs pasargājušas degvielas cenas, kas gada griezumā samazinājušās par 3,8%.

Lai gan Latvijas patēriņa cenu līmeņa kāpums gada laikā relatīvā izteiksmē ir būtiski lielāks nekā vidēji Eiropā, satraukumam par pieaugošo inflāciju šobrīd nav pamata. Lielāks drauds ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai ir deflācija, kas samazina uzņēmumu peļņu, attīstības iespējas un kopējo ekonomisko aktivitāti. Pārvēršoties deflācijas spirālē, gan uzņēmumi, gan patērētāji atliek iepirkumus vai investīcijas uz vēlāku laiku, sagaidot zemākas cenas nākotnē, tādējādi apgrūtinot izaugsmi. Mēdz uzskatīt, ka kamēr inflācija ir kontrolējama un atrodas zem 2% sliekšņa, tā veicina investīcijas, ekonomisko attīstību un ir vēlama parādība.”