09.12.2015.

Nordea ekonomikas apskats: 2016. gadā Latvijas IKP izaugsme būs 3,0%

  • Globālā ekonomika: plaisa starp Rietumiem un Austrumiem paplašinās
  • Baltijas ekonomika: no vienas puses stagnē, no otras - sakarst
  • Krievija vainojama pie vājiem eksporta rezultātiem
  • Latvijai straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm

Globālā ekonomika: plaisa starp Rietumiem un Austrumiem paplašinās

„Globālās ekonomikas izaugsmi turpina raksturot ASV un ES, uzrādot stabilu atveseļošanos, kamēr Ķīna, Krievija, Brazīlija un citas preču eksportētājvalstis cenšas atrast jaunus izaugsmes virzītājspēkus. Ekonomiskā krīze jaunajos tirgos – galvenokārt Ķīnā – ir galvenais pasaules ekonomikas risks 2016. gadā. Citi riski jaunās ekonomikas valstīs saistīti ar zemajām naftas un citu izejvielu cenām, kuru zemais līmenis tiek prognozēts arī 2016. gadam, kā arī ar gaidāmo procentu likmju kāpumu ASV, kas varētu paātrināt kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības tirgiem. Ģeopolitiskie konflikti Ukrainā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumu Āzijā var atstāt negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku – īpaši uz Eiropas Savienību, kuras „Ahileja papēdis” ir, ka: tā ir spēcīga, kad vienota, bet vāja - kad sašķelta,” informē Nordea bankas ekonomists Žīgimants Maurics (Zygimantas Mauricas).

Baltijas ekonomika: no vienas puses stagnē, no otras - sakarst

„No vienas puses stagnē, no otras – sakarst” ir visprecīzākais Baltijas ekonomikas raksturojums šobrīd. Pēc krīzes periodā eksporta izaugsme ir vāja, taču iekšzemes ekonomika turpina „pārkarst”. Iekšzemes patēriņa galvenais ietekmējošais faktors – strauji augošais algu līmenis - šobrīd sasniedzis 5 līdz 7% atzīmi visās Baltijas valstīs. Papildu tam krītošais bezdarba līmenis, mērena inflācija un stabila patērētāju pirktspēja, ļauj iekšējām patēriņam būt galvenajam ekonomikas dzinulim Baltijā. Lietuva šobrīd ir vadošā privātā patēriņa pieaugumā (+5.3%), kurai cieši seko Igaunija (+5.1%) un tikai pēc tam – Latvija (+3.4%). Prognozēts, ka spēcīgs privātā patēriņa pieaugums Latvijā un Lietuvā saglabāsies gan 2016. un 2017. gadā, kamēr situācija Igaunijā stabilizēsies. Pretēji pēc krīzes periodam 2016. un 2017. gados Baltijā prognozēta vidējo ienākumu līmeņa izlīdzināšanās. Taču jāņem vērā, ka šobrīd vidējais algu līmenis Lietuvā sasniedz EUR 740, Latvijā EUR 830, kamēr Igaunijā par 30% vairāk – EUR 1050.

Krievija vainojama pie vājiem eksporta rezultātiem

2015. gada pirmajos deviņos mēnešos eksporta līmeņi uz Krieviju no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas noslīdējuši par 21%, 38% un 41%. Tā rezultātā būtiski palēninājusies arī eksporta izaugsme, īpaši Igaunijā un Lietuvā. Latviju līdz šim salīdzinošo mazāk ietekmējusi Krievijas ekonomikas recesija un piemērotās sankcijas, kas izskaidro, kādēļ Latvijas ekonomika uzrāda labākos rezultātus visā Baltijā. Tomēr prognozēts, ka Krievijas negatīvā ietekme 2016. gadā samazināsies. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, eksporta īpatsvars uz Krieviju jau šobrīd ir ievērojami samazinājās. Otrkārt, paredzams, ka eksports uz citiem tirgiem turpinās pieaugt par 5-7%, kas krietni kompensēs negatīvo Krievijas ietekmi. Līdz ar to, pat pieņemot, ka ekonomiskās sankcijas turpināsies, Krievijas negatīvā ietekme 2016. gadā būs ievērojami mazāka, salīdzinot ar 2015.gadu.

Atšķirības investīcijās

Investīciju cikls Baltijas valstīs ir izjucis, ko raksturo straujais investīciju pieaugums Lietuvā (par +10% 3.ceturksnī),  investīciju pieauguma paātrināšanās Latvijā (par +6% 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada konkrēto periodu) un krītošais investīciju līmenis Igaunijā (par -12% 2.ceturksnī). Lietuvā un Latvijā investīciju galvenais dzinējspēks ir augošās investīcijas mašīnās un iekārtās (par +28% un +15% 3.ceturksnī), kas ir pozitīvs indikators, un varētu nozīmēt spēcīgāku turpmāko ekonomisko izaugsmi un eksporta potenciālu. Turklāt, investīciju un IKP attiecība visās trīs Baltijas valstīs šobrīd ir virs vidējā Eiropas Savienības valstīs. Interesanti, ka investīcijas rezidentu nekustamajā īpašumā Lietuvā sasniegušas pirmskrīzes līmeni, kamēr Latvijā tās svārstās 25-30% robežās, salīdzinot ar 2007. un 2008.gada līmeņiem,” skaidro Nordea bankas ekonomists.


Latvijai straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm

„2015.gadā Latvija būs uzrādījusi visspēcīgāko iekšzemes kopprodukta izaugsmi starp Baltijas valstīm. Visticamāk, izaugsme būs ap 2,4%, kamēr Lietuvā tuvāk 1,8%, bet Igaunijā - ap 1,3%. Nākamajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu Nordea banka prognozē 3,0% apmērā. Izaugsmes galvenais veicinātājs būs pēdējā laikā ierasti augstais privātais patēriņš, pieaugs arī valdības izdevumi, pozitīva tendence pēdējā pusgada laikā novērojama arī investīcijās, kam nākamgada vajadzētu pieaugt vēl vairāk. Eksports, lai gan piedzīvos izaugsmi, nebūs spēcīgs. Tam par galveno iemeslu turpinās būt ģeopolitiskās nesaskaņas un piesardzīgā globālo investīciju vide. Vēl lielāku IKP izaugsmi neļaus sasniegt preču un pakalpojumu imports, kas, pateicoties iedzīvotāju pirktspējai, turpinās palielināt tirdzniecības bilances deficītu,” prognozē Nordea bankas ekonomists Latvijā Gints Belēvičs.


Papildu informācijai: 
Signe Lonerte, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Nordea Latvija, tālr.: 6 700 5469, mob.:29 116 146, signe.lonerte@nordea.com