10.09.2014

Nordea naudas skolas pētījums: vecāki bērniem piešķir kabatas naudu, neiemācot ar to rīkoties

Kabatas naudu uzskata par pirmo patstāvīgo pieredzi naudas vērtības apzināšanā. Nordea naudas skolas un Bērnu sociālās un finanšu izglītības biedrības aptauja liecina - 83% vecāku saviem bērniem piešķir kabatas naudu, un vienlaikus 58% norāda, ka to dara neregulāri un bez konkrēta mērķa. Nordea aicina vecākus un bērnus uz radošo nodarbību „Kā atšķirt vēlmes no vajadzībām – kā gudri rīkoties ar naudu?” 9.oktobrī pulksten 18:00, Nordea mājā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā liecina Omnicom Media Group augustā veiktās Snapshots* interneta aptaujas dati, vecāki bērniem kabatas naudu izsniedz jau sākumskolā, lielākoties ļaujot patstāvīgi izlemt, kā to tērēt. Taču vecāku piešķirtā kabatas nauda nav vienīgais bērnu ienākumu avots – bērni kabatas naudu saņem arī dāvanā no radiniekiem vai vecvecākiem, vai nopelna par papildu padarītajiem darbiem. Vidēji nedēļā sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni saņem 2 līdz 3 eiro (35%), mazāk līdz 1eiro (14%), vai vairāk 4 līdz 5 eiro nedēļā (11%). Savukārt 15% aptaujas respondentu norādīja, ka kabatas naudai bērniem atvēl virs 5 eiro nedēļā. Lielākā daļa kabatas naudas pie bērniem nonāk skaidrā naudā (94%), tikai 6% - pārskaita uz bērna bankas karti.

Nordea naudas skolas vadītāja Anna Fišere-Kaļķe: „Kabatas nauda ir pirmie naudas līdzekļi, ar kuriem bērni iemācās rīkoties patstāvīgi. Sarunās ar bērniem noskaidrojām, ka sākumskolēni kabatas naudu galvenokārt tērē maziem, pašu izvēlētiem pirkumiem – saldumiem, pārtikai skolas kafejnīcā. Vēlme uzkrāt līdzekļus savam „sapņu pirkumam” – ritenim vai spēlēm – pirmo reizi parādās pamatskolas vecumā.  Lai bērni jau no mazotnes iemācītos veiksmīgi rīkoties ar naudu, būtiska ir tieši ģimenes pieredze un vecāku sniegtās zināšanas.”

Video: Ko bērni un vecāki domā par kabatas naudu?


Kabatas naudu saņem neregulāri, bez konkrēta mērķa

Vaicājot, kā bērns „nopelna” kabatas naudu, 51% respondentu (58% vecāku un 36% vecvecāku) norādījuši, ka kabatas naudu izsniedz neregulāri, bez īpašiem nosacījumiem, savukārt 22% visu respondentu atzīst - kabatas nauda ir kā atalgojums par labi paveiktu darbu vai palīdzību, piemēram, mājas darbos. 17% respondentu norāda, ka piešķir finanšu līdzekļus brīviem tēriņiem tos uzdāvinot kā dāvanu dzimšanas dienā vai Ziemassvētkos.

Mazāk nekā puse jeb 36% aptaujāto respondentu norāda, ka regulāri noskaidro, kā tikusi iztērēta kabatas nauda, savukārt 21% respondentu pirms piešķirt kabatas naudu, noskaidro lietošanas mērķi. Tikai piektā daļa respondentu (20%) uzskata, ka var atļauties sekot līdzi naudas izlietojumam daļēji, jo ir iemācījuši bērnam apieties ar naudu taupīgi un to pat uzkrāt, taču 10% respondentu  atzīst, ka piešķirtajiem līdzekļiem līdzi neseko nemaz.

„Bērni ir ļoti vērīgi un mācās no saviem vecākiem. Pirms izsniegt kabatas naudu, ģimenē ir jābūt sarunai par vajadzībām un vēlmēm, un kā iemācīties tās atšķirt. Pirmie soļi naudas plānošanā ir organizēt kabatas naudas izsniegšanu un saņemšanu līdzīgi kā algas dienu – noteiktā dienā un apjomā, par ko ar bērnu esat iepriekš vienojušies. Šāda prakse palīdzēs arī vecāku personīgo finanšu plānošanai. Neregulāri izsniegta nauda vai saņemta tikai svētkos, vai kā dāvana - tiek iztērēta bez apdoma un tās vērtība bērnam liekas ievērojami mazāka. Ļoti būtiski ir atcerēties, ka vecāku ikdienas praksei ir jāsakrīt ar vārdiem,” iesaka Bērnu  sociālās un finanšu izglītības biedrības vadītāja Jana Strogonova.

Aicina uz radošo nodarbību „Kā atšķirt vēlmes no vajadzībām – kā gudri rīkoties ar naudu?” 9.oktobrī

Lai bērni būtu veiksmīgi savos finanšu jautājumos, būtiska ir ģimenes pieredze un vecāku zināšanas, tādēļ Nordea naudas skola sadarbībā ar Bērnu sociālās un finanšu izglītības biedrības treneriem un Nordea naudas skolas finanšu treneriem aicina uz radošo nodarbību par naudas vērtību un vajadzībām. Radošajai nodarbībai aicināti pieteikties vecāki kopā ar bērniem (8-12 gadi), iepriekš aizpildot pieteikumu www.nordea.lv/naudasskola.

*Aptaujā piedalījās 503 respondenti - vecāki un vecvecāki, kuru ģimenēs aug bērni vecumā no 7 līdz 15 gadiem.