11.02.2016.

Nordea eksperts par 2016.gada prognozēm būvniecības nozarē

Būvniecības nozarē 2015.gadu varētu raksturot kā turpinājumu pārejas periodam, kas aizsākās gadu iepriekš un saistīts ar ES fondu jaunā budžeta plānošanas cikla līdzekļu apguves uzsākšanu, kā arī nozares dalībnieku apņemšanos veikt nepieciešamos “mājas darbus” nozares sakārtošanai kvalitātēs, drošības un uzraudzības jomā, uzskata Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā Jānis Zagorskis.

Būvniecības dati ieskicē nozares sabremzēšanos un ir signāls jauniem izaicinājumiem

“Būvniecības izaugsmes temps aizvadītajā gadā būtiski samazinājās, atsevišķos segmentos uzrādot ievērojamu kritumu. Jaunākie pieejamie, 2015.gada deviņu mēnešu dati, uzrāda vairs tikai 1% pieaugumu pret attiecīgo periodu gadu iepriekš, tai skaitā, inženierbūvju būvniecības apjoms pieauga par 9.6%, ēku būvniecības samazinājās par 6.4%.

Būvniecības nozares dati ieskicē nozares sabremzēšanās tendences un ir signāls sagaidāmajiem izaicinājumiem 2016.gadā. Papildus piesardzību nākotnes prognozēm vieš fakts, ka 2015.gadā ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā virkne lielu publisko būvniecības objektu – ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, ceļu būvniecībā, ēku būvniecībā un šo projektu apjomi nozares datos nākotnē vairs neparādīsies. To vietā jaunu, apjomos līdzvērtīgu objektu pasūtījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kur viens no būtiskākajiem iemesliem ir publisko pasūtītāju kavēšanās ar ES fondu atbalsta projektu laicīgu sagatavošanu. Rezultātā projektu īstenošana un pieejamo fondu ieplūšanas nozarē atliekas uz vēlākiem periodiem. Jau šobrīd redzams, ka virkne 2015.gadā un 2016.gadā plānotu projektu īstenošana ir pārcelta uz 2016.gada otro pusi un 2017.gadu,” uzskata Nordea eksperts.

Nākotnē vēl mazāks pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem

“Šo faktoru rezultātā tirgus pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem 2016.gadā būs acīmredzami mazāks nekā Latvijā pieejamās būvniecības jaudas, nespējot nodrošināt būvniekiem nepieciešamo darba fronti, kas savukārt likumsakarīgi saasinās jau šobrīd esošo aso konkurenci un iespējams atsauksies uz būvniecības pakalpojumu cenu kritumu. Attīstoties šādam scenārijam, tas var novest pie vājāko nozares spēlētāju nespējas izturēt konkurenci, neizslēdzot atsevišķus bankrotus.

Attiecībā uz privāto pasūtītāju, tā īpatsvars pēdējos gados nepārsniedz 25% - 30%, kas ir nepietiekoši, lai izbalansētu svārstīgo publiskā sektora pasūtījumu. Tomēr tieši šis gads varētu būt izdevīgākais brīdis privātam pasūtītājam uzsākt iecerēto projekta realizāciju, dēļ brīvajām būvniecības jaudām, attiecīgi iegūstot labāku cenu.

Būvniecības sektors Latvijā iezīmējas ar divām raksturīgām “nacionālām īpatnībām”. Pirmā no kurām jāmin nozares atkarība no publiskā sektora pasūtījumiem, kuri daudzos gadījumos tiek realizēti ar ES fondu atbalstu. Otrs faktors ir nestabilais pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem kā rezultātā būvnieki nevar prognozēt un sabalansēt jaudas, nodrošināt speciālistus, rezultātā projekti atliekas, tiek apstrīdēti, to realizācija ievelkas. Veidojas cenu disproporcija augsta un zema pieprasījuma punktos. Nozīmīga kļūst valsts loma nolūkā nodrošināt godīgu konkurenci, izslēgt no pasūtījumiem nodokļu nemaksātājus, kuri kropļo godīgu konkurenci.  

Tomēr, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem, atskatoties uz iepriekšējo 10 gadu periodā paveikto, ir jāatzīmē Latvijas būvnieku spēja pārvarēt krīzes periodus. Ir īstenoti lieli, sarežģīti un arhitektoniski skaisti projekti, kvalitatīvi un noteiktajos termiņos. Tādu kļūst arvien vairāk. Neskatoties uz paredzamo ļoti sarežģīto 2016.gadu būvniecības nozarē, iespējams, tieši šogad tiks radīts vēl kāds lielisks būvniecības objekts,” J. Zagorskis.            


Papildu informācijai: 
Signe Lonerte, Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs, tālr.: 6 700 5469, mob.:29 116 146, signe.lonerte@nordea.com