11.03.2015.

Nordea ekonomikas apskats: neierasti laiki pasaules ekonomikā

  • Globālā ekonomika turpina nevienmērīgu attīstību, taču perspektīvas uzlabojas
  • Eirozonas izaugsmei palīdzēs zemās naftas cenas un vājais eiro
  • ASV darba tirgus „burbuļo”, dzenot uz priekšu ASV ekonomiku
  • Latvijas iedzīvotāju ienākumi būtiski pieauguši, patēriņš bremzējas
  • Nerezidentu noguldījumi Latvijā pārsnieguši rezidentu noguldījumu apjomu

Šobrīd pasaules ekonomikas izaugsme turpina būt ļoti nevienmērīga. Ja Amerikas Savienotajās Valstīs aizvadītais gads ir bijis labs un šis gads solās būt vēl labāks, Eiropā izaugsme ir lēna, savukārt attīstības valstīs, ieskaitot Ķīnu un Krieviju, sagaidāma strukturāla lejupslīde. Zemās naftas cenas un monetārā stimulēšana dos stimulu ekonomiskajai izaugsmei, savukārt ģeopolitiskie konflikti joprojām atstās negatīvu iespaidu uz kopējo noskaņojumu un riska apetīti. Latvijas ekonomikā, turpretim, jūtama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās, kas saistīta gan ar bažām par nākotni, gan noteiktiem politiskiem lēmumiem, kas skar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu un hipotekāro kreditēšanu. Tāpat daudziem Latvijas uzņēmumiem jāpārorientējas ārējos tirgos, mazinoties pieprasījumam no Austrumiem.

Labas ziņas no Eirozonas
„2014.gadu Eirozonas ekonomika noslēdza uz pozitīvākas nots nekā to iesāka. Lai apkarotu deflāciju un veicinātu Eirozonas atkopšanos, Eiropas Centrālā banka janvārī izziņoja ilgtermiņa aktīvu pirkšanas programmu, kas no šī gada marta līdz pat 2016. gada septembrim paredz ikmēneša vērtspapīru uzpirkšanu 60 miljardu eiro apmērā. Vājais eiro valūtas kurss kā blakusefekts šim lēmuma palīdzēs Eirozonas valstīm kāpināt attīstības tempus,” ekonomisko situāciju Eiropā raksturo Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

ASV attīstība var „pavilkt līdzi” arī citas valstis.
„ASV izaugsmes spēku raksturo darba tirgus dati, kas regulāri pozitīvi pārsteidz tirgus dalībniekus. ASV darba tirgus tuvojas pilnai nodarbinātībai, bezdarba līmenim sasniedzot 5,5%. Kopējo noskaņojumu un iedzīvotāju labklājību turpina uzlabot augošais akciju tirgus, kā arī nekustamo īpašumu cenu pieaugums. Pat neskatoties uz spēcīgo ASV dolāra kursu, pasaules lielākā ekonomika spēs sasniegt iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempus vismaz 3% apmērā gan šogad, gan arī 2016. gadā,” tā  Gints Belēvičs.

Latvijas izaugsmes pamatā joprojām iekšējais patēriņš.
„Aizvadīto gadu Latvijas tautsaimniecība noslēdza ar iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu 2,4% apmērā. To galvenokārt veicināja iekšējais patēriņš un būvniecības sektors, kur gan lielākā daļa no aktivitātes ir pirmo trīs ceturkšņu pienesums. Salīdzinoši labi klājies arī eksportam, kas audzis par 2,0%, pat neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu un Krievijas embargo. 2015. gadā Latvijas ekonomika varētu augt līdzīgā tempā kā aizvadītajā gadā, aktivitātei pieaugot gada otrajā pusē. Nordea bankas prognoze IKP pieauguma tempam 2015. gadam ir 2,6%.”

Nerezidentu noguldījumi pārsnieguši rezidentu noguldījumus, bet kreditēšana turpina nīkuļot
Aizvadītā gada beigās nerezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās pēc ilgāka pārtraukumu pārsniedza rezidentu noguldījumu apjomu, 2014.gada beigās sasniedzot 11.2 miljardus eiro pretstatā 10.7 miljardiem eiro rezidentu noguldījumu. Riskus Latvijas banku sektoram tas gan, visticamāk, nerada, jo vietējie iedzīvotāji pārsvarā izmanto to banku pakalpojumus, kas neorientējas uz nerezidentu noguldījumu piesaisti. Turklāt bankām, kas piesaista nerezidentu naudas līdzekļus, ir daudz stingrākas kapitāla pietiekamības uz likviditātes prasības.Pretstatā noguldījumiem, kredītportfelis Latvijas komercbankām turpina samazināties, šobrīd atrodoties 2006. gada līmenī, kas ir teju divas reizes mazāk nekā 2008. gadā. Visticamāk, straujš kredītportfeļu samazinājums vairs nav gaidāms un aktīvāka kreditēšana varētu atsākties gada beigās vai 2016. gadā.

Ienākumi aug, patēriņš netiek līdzi
Strauju izaugsmi pēdējos pāris gados piedzīvo vidējās darba algas valstī, kas varētu būt skaidrojams gan ar ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos unminimālās algas celšanu, gan kvalificētu speciālistu trūkumu darba tirgū. Bruto vidējā mēnešalga strauji tuvojas 800 eiro, savukārt patēriņa pieaugums nav tik straujš. Patērētāju noskaņojumā joprojām saglabājas zināma piesardzība, kas liek izšķirties par labu uzkrājumu veidošanai nevis jauniem pirkumiem,” skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Atkārtojumu Nordea ekonomikas apskata video tiešraidei var skatīties Nordea mājas lapā www.nordea.lv/nordealive