11.06.2013

Nordea ekonomikas apskats: Latvija līderpozīcijās Eiropas Savienībā gan ekonomikas izaugsmes, gan cenu stabilitātes ziņā


• Šī gada pirmajā ceturksnī saglabājies iepriekšējo divu gadu ekonomiskās izaugsmes temps un Latvija joprojām ir straujāk augošā Eiropas Savienības (ES) ekonomika
• Nordea prognozes 2013.gadam kopumā: IKP pieaugums varētu būt ap 4%, inflācija šogad - zem 1%



Latvijas ekonomika notur strauju izaugsmes tempu

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas apjoms gada griezumā ir palielinājies par 3,6% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, bet par 6% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Lielās atšķirības starp šiem skaitļiem daļēji izskaidrojamas ar to, ka 2012.gada 1.ceturksnis bija par vienu dienu (29.februāri) garāks, kā arī ar lielāku skaitu brīvdienu pirmajā ceturksnī šogad. Salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem Latvijas IKP šī gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 1,4%, kas aptuveni atbilst vidējam pieauguma tempam pagājušogad. Līdz ar to Latvija arī šī gada pirmajā ceturksnī ir saglabājusi straujāk augošās Eiropas Savienības ekonomikas titulu, pavisam nedaudz apsteidzot māsu Lietuvu.

Ekonomikas izaugsmi veicina tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi

Vairāk nekā pusi no kopējās izaugsmes ekonomikā šī gada pirmajā ceturksnī (2,1 procentpunktu no 3,6) deva divas nozares – tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare. Tirdzniecība, kas ir apjoma ziņā lielākais sektors ekonomikā, palielinājās par 4,6%, bet informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare uzrādīja visstraujāko pieaugumu gada griezumā (+13,4%). Savukārt uz eksportu orientētā apstrādes rūpniecības nozare pirmajā ceturksnī gada griezumā uzrādīja kritumu par 4,8%, nedaudz samazinoties kokrūpniecības ražošanas apjomiem un būtiski krītoties metālu ražošanas apjomiem.

Par galveno izaugsmes virzītāju kļūst mājsaimniecību tēriņi

Skatoties uz galvenajām pieprasījuma komponentēm, redzams, ka atbilstoši mūsu prognozēm, eksports ir pārstājis būt par galveno izaugsmes virzītāju, tā apjomam pirmajā ceturksnī pieaugot par 2,9%. Tā vietu ir ieņēmis mājsaimniecību patēriņš, kas gada griezumā pieaudzis par 4,7%. Savukārt investīciju apjoms pirmajā ceturksnī ir krities par vairāk nekā 10%, kas gan lielā mērā skaidrojams ar ļoti augsto investīciju apjomu pagājušā gada sākumā. Mājsaimniecību patēriņa pieaugumu veicina trīs faktori – nodarbinātības pieaugums, algu kāpums un tas, ka noslēdzoties parādsaistību samazināšanas ciklam, pakāpeniski izzūd izsniegto kredītu apjomu sarukuma negatīvā ietekme uz patēriņu.

Inflācija Latvijā saglabājas zema

Neskatoties uz straujāko izaugsmi Eiropas Savienībā, inflācija Latvijā iepriekšējā gada laikā ir bijusi zema. Laika posmā no marta līdz maijam vidējais cenu līmenis tikpat kā nav mainījies. Savukārt 12 mēnešu vidējais inflācijas rādītājs maijā samazinājās līdz 1%, nostiprinot Latvijas pozīcijas kā vienai no trim ES valstīm ar viszemāko inflāciju. Daļēji tik zems rādītājs ir izskaidrojams ar PVN bāzes likmes samazinājumu par 1%% pagājušā gada jūlijā, taču arī bez šīm izmaiņām 12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā šobrīd nepārsniegtu 1,6%. PVN samazinājuma radītais efekts ir arī iemesls nelielai deflācijai Latvijā gada griezumā aprīlī un maijā, taču tā radītais bāzes efekts vienlaicīgi garantē inflācijas rādītāja pieaugumu, sākot no šī gada jūlija. Tomēr šogad kopumā inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 1% un Latvija turpinās būt par vienu no līderēm Eiropas Savienībā ne tikai ekonomikas izaugsmes, bet arī cenu stabilitātes ziņā.

Latvijas ekonomikas apskata analītiskais materiāls pieejams šeit
Andra Strazda “Economic Outlook” prezentācijas video ieraksts www.nordea.lv/nordealive