12.03.2015

Nordea komentārs par ārējo tirdzniecību 2015.gada janvārī: eksports uzrāda labu rezultātu, spītējot nelabvēlīgai ārējai videi


2015.gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,0%, savukārt importa – par 14,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Gada griezumā janvārī eksports bijis par 5,4% lielāks nekā pērn, savukārt imports samazinājies  par 3,5%.

Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs:

„Lai gan mēneša izmaiņas eksporta datos ir ar negatīvu zīmi, kopumā ārējās tirdzniecības dati janvārī ir iepriecinoši. Janvārī ierasti aktivitāte ārējā tirdzniecībā ir viszemākā, kas skaidrojams gan ar pēcsvētku periodu Rietumu pasaulē, gan garajām pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienām Krievijā. Gada griezumā eksporta pieaugums janvārī ir par 5,4%, kas, ņemot vērā problēmas Krievijas tirgū, ir ļoti labs rādītājs. Pārsteidzošs nav arī eksporta uz Krieviju īpatsvara samazinājums no 11,3% decembrī uz 5,6% janvārī. Janvāris ierasti nav produktīvs mēnesis tirdzniecībai ar Krieviju, turklāt zemā pirktspēja Krievijā, vājais rublis un Krievijas embargo nekādi neveicina šo sadarbību. Raugoties uz eksporta ģeogrāfisko sadalījumu, vismaz janvārī skaidri iezīmējas eksporta pārorientācija no Krievijas uz citām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Arī tirdzniecībā ar Eiropas Savienības un Eiropas valstīm novērojams neliels kāpums.

Pēc ilgāka pārtraukuma piebremzējis koka un koka izstrādājumu eksports, kur gada griezumā novērots neliels kritums, taču nozare joprojām turpina dominēt lielāko eksportētāju sarakstā. Lielu devumu janvāra datos ir devušās elektroierīces un elektroiekārtas, kur vērojams pieaugums par 48,2%, taču lielākā daļa no šīs sadaļas ir reeksports. Visstraujāko kāpumu uzrādījis dzelzs un tērauda eksports - kāpums ir vairāk nekā divas reizes gan gada, gan mēneša griezumā.

Ja salīdzinām pērnā gada janvāri un šī gada attiecīgo periodu, eksports ir audzis par 5,4%, savukārt imports samazinājies par 3,5%. Tā ir laba ziņa ārējās tirdzniecības bilancei, kur eksporta īpatsvars janvārī palielinājies līdz 46,2%, kā arī Latvijas tautsaimniecības kopējai attīstībai. Turpmākie mēneši parādīs, vai uzsāktā tendence turpināsies un cik lielā mērā Latvijas eksportētājiem būs izdevies pārorientēties no Krievijas tirgus uz alternatīviem tirgiem. Pazīmes liecina, ka tirdzniecība ar Eiropas Savienības valstīm šogad varētu pieaugt straujāk nekā iepriekš prognozēts reģiona labāku attīstības perspektīvu dēļ.”