13.12.2013

Nordea Latvijas ekonomikas apskats: No 2014.gada - dziļākos, bet mierīgākos ūdeņos

• 2013.gadā IKP pieaugums būs ap 4%
• Šogad izaugsmi nodrošināja privātais patēriņš
• Vidējais cenu līmenis šogad nemainījās
• Nākamgad gaidāms „trekns” gads

Nozaru griezumā 2013.gadā izaugsmi pamatā ir balstījušas četras nozares – tirdzniecība, būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu un komercpakalpojumi. Līdz ar to arī nozaru griezumā skaidri parādās pieaugoša ekonomikas atkarība no vietējā tirgus pieprasījuma. Savukārt transporta un loģistikas nozarē šogad ir bijusi tikai neliela izaugsme, bet apstrādes rūpniecībā kopumā apjomi ir aptuveni pagājušā gada līmenī. Attiecībā uz pēdējo gan jāpiebilst, ka stagnācija atspoguļo vidējo rādītāju, un to būtiski samazināja kritums metālu nozarē.


„Šogad pirmoreiz pēc ilgāka laika Latvijas ekonomika izrādījusies salīdzinoši viegli prognozējama – faktiskais rezultāts īpaši neatšķiras no vairuma analītiķu gada sākumā izteiktajām prognozēm. Atbilstoši gaidītajam, gada nogalē vietējā tirgus izaugsmes tempi ir nedaudz kritušies un ceturtajā ceturksnī arī pieaugums ekonomikā kopumā varētu būt nedaudz mazāks par 4%. Gadā kopumā ekonomikas izaugsme varētu būt ap 4% apmērā. Nākamgad Latvijas ekonomiku, protams, turpinās ietekmēt ārējie faktori, it īpaši norises eiro zonā un Ziemeļvalstu tirgos, taču pietiekami būtiska būs arī izmaiņu nodokļu politikā ietekme,” vērtē Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists Andris Strazds.

2013.gada IKP prognozē 4%, kas ir par procentpunktu zemāks, nekā 2012.gadā

Šī gada pirmajos 9 mēnešos Latvijas ekonomikas apjoms gada griezumā ir palielinājies par 4,2%. Šāds izaugsmes ātrums ir ievērojams sasniegums, ņemot vērā vairākus izaugsmi bremzējošus faktorus, piemēram, stagnāciju vairākos Latvijai būtiskos eksporta tirgos un „Liepājas metalurga” nedienas. To rezultātā iepriekšējo dažu gadu „izaugsmes garants” - eksports šī gada pirmajos 9 mēnešos pieauga vien par 1,4%. Skatoties no izlietojuma aspekta, izaugsmi šogad tiktāl gandrīz pilnībā nodrošināja pieprasījuma pieaugums vietējā tirgū, it īpaši mājsaimniecību galapatēriņa pieaugums par 5,7%. Valdības galapatēriņš pieauga par 2,8%, bet investīciju pienesums ekonomikas izaugsmei (-1,8%) bija negatīvs.

„Gada beidzamajā ceturksnī mājsaimniecību pieprasījuma pieaugums gada griezumā varētu saglabāties aptuveni pirmo 9 mēnešu līmenī, bet valdības patēriņš un eksports pat pieaugt nedaudz straujāk. Taču ņemot vērā eksporta un investīciju vājo sniegumu tiktāl un augsto iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2012.gada nogalē, izaugsme šī gada beidzamajā ceturksnī, visticamāk, noslīdēs zem 4% un gadā kopumā iekšzemes kopprodukta pieaugums būs aptuveni 4% jeb par procentpunktu zemāks nekā pagājušogad,”  secina ekonomists A. Strazds.

Atšķirībā no ekonomikas izaugsmes, kas gada beigās īpaši neatšķiras no gada sākumā izteiktajām prognozēm, patēriņa cenu līmeņa izmaiņas šogad sagādāja pārsteigumu, it īpaši gada otrajā pusē. „Daļēji tas bija saistīts ar elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu mājsaimniecībām un zemākām degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenām ārēju faktoru ietekmē, taču arī daudzos citos sektoros cenas izrādījās negaidīti stabilas. Visnotaļ iespējams, ka šogad kopumā Latvijā nebūs ne inflācijas, ne deflācijas, t.i., patēriņa cenu indeksa vidējā vērtība gada beigās būs tieši tāda pati kā 2012. gadā. Tas netieši arī norāda, ka Latvijas ekonomika pēc krīzes joprojām varētu nebūt pilnībā sasniegusi savu potenciālo apjomu,” skaidro Strazds.

2014.gadā Latvijas ekonomikā gaidāms „trekns” gads

Ir vismaz trīs iemesli nākamgad Latvijas ekonomikā gaidīt straujāku izaugsmi nekā šogad. Pakāpeniski uzlabojoties ekonomiskajai situācijai eiro zonā un Ziemeļvalstīs, kas ir būtiski noieta tirgi Latvijas eksportētājiem, eksporta pieaugumam vajadzētu palielināties par vairākiem procentpunktiem. Savukārt attiecībā uz mājsaimniecību patēriņu, nākamgad stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas palielinās mājsaimniecību ienākumus. „Tā kā privātpersonām Latvijā pārsvarā nav īpaša tieksme veidot uzkrājumus, paredzams, ka gandrīz visi papildus ienākumi tiks novirzīti papildus patēriņam, tādējādi palīdzot patēriņa pieaugumu arī nākamgad noturēt aptuveni šī gada līmenī. Arī investīciju apjomam pēc stagnācijas šogad vajadzētu pieaugt salīdzinoši strauji, it īpaši ņemot vērā gaidāmo pieprasījuma pieaugumu eksporta tirgos. Šo iemeslu dēļ var prognozēt, ka nākamgad Latvijas ekonomikā ir gaidāms „trekns” gads. Visbeidzot, kalendāri neizlīdzināto IKP pieaugumu palielinās arī garā gada bāzes efekta izzušana, kas 2013.gadā to samazināja par nepilniem 0,3 procentpunktiem,” saka A.Strazds.

„Ņemot vērā salīdzinoši straujo pieprasījuma pieaugumu un to, ka tas arvien vairāk atdursies pret kapacitātes ierobežojumiem piedāvājuma pusē, nākamgad Latvijā noteikti atgriezīsies inflācija. Taču ņemot vērā ļoti zemo vidējo cenu pieaugumu eiro zonas valstīs, grūti iedomāties, ka Latvijā inflācija varētu pārsniegt 2% atzīmi, pat ierēķinot gaidāmo elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām. Lielāks cenu kāpums ir iespējams vienīgi gadījumā, ja būtiski pieaugs energoresursu un/vai pārtikas cenas pasaules tirgū, kas šobrīd nešķiet ļoti ticami,” prognozē Strazds.

Investīciju apjomi nākamgad atsāks pieaugt

Valdības finanšu stāvoklis arī nākamgad būs stabils, neskatoties uz pieņemtajām izmaiņām nodokļu likumdošanā un valdības parāda apjoms pret IKP turpinās nedaudz samazināties. Līdz ar to atlikušās starptautiskā aizdevuma daļas pārfinansēšana finanšu tirgos nesagādās raizes. Visticamāk, redzēsim arī tālākus kredītreitinga paaugstinājumus no starptautiskajām kredītreitinga aģentūrām.  Vienīgais iemesls, kas liedz nākamajam gadam prognozēt saimniekošanu bez deficīta, ir saeimas vēlēšanas oktobrī, kuru ietekmē iespējamie papildus ieņēmumi budžetā, visticamāk, gada otrajā pusē tiks novirzīti papildus izdevumiem, nevis deficīta segšanai.

Arī šī brīža nenoteiktība Latvijas politiskajā vidē izaugsmi nākamgad būtiski nemazinās. Investīciju lēmumi, kas parasti ir visjūtīgākie pret negaidītiem pavērsieniem politikā, galvenokārt būs atkarīgi no situācijas attīstības ārējā vidē. Pieņemot, ka Latvijai svarīgākajos eksporta tirgos nenoteiktība mazināsies, sagaidāms, ka investīciju apjomi nākamgad atsāks pieaugt.

Turpmākajai ekonomikas attīstībai pēc 2014.gada – piesardzīgas prognozes

Savukārt tālākās nākotnes perspektīvas ir mazāk rožainas. Līdzīgi kā daudzi iemesli ļauj optimistiski raudzīties uz nākamo gadu Latvijas ekonomikā, ir vismaz divi iemesli, kas uz attīstību pēc 2014.gada liek skatīties piesardzīgi. Visticamāk, pēc nākamajām saeimas vēlēšanām lielāku ietekmi valdībā iegūs populistiski un uz atsevišķu interešu grupu aizstāvību orientēti spēki. Tādējādi arvien vairāk notiks koncentrēšanās uz līdzekļu pārdali, nevis reformām ar mērķi turpināt paaugstināt produktivitāti un ienākumus ekonomikā. Tāpat jāņem vērā, ka turpinot tuvoties augsti attīstīto valstu produktivitātes līmenim, panākt tālākus produktivitātes uzlabojumus kļūst arvien sarežģītāk. Lai tos panāktu, cita starpā ir nepieciešama efektīvāka tiesu sistēma, kvalitatīvāka profesionālā un augstākā izglītība, spējīgāka valsts pārvalde un plašākas finansējuma piesaistes iespējas. Runājot līdzībās, lai gan Latvija ienākumu līmeņa ziņā šobrīd atrodas aptuveni pa vidu starp Moldovu un Somiju, ceļš no Latvijas līdz Somijai ir vēl grūtāks un ilgāks nekā ceļš no Moldovas līdz Latvijai. Daudzas valstis jau ir iestrēgušas šajā ceļā un šobrīd ir grūti atrast pamatojumu, kāpēc Latvija varētu tām aizsteigties garām,” secina Strazds.

Video ierakstu var noskatīties www.nordea.lv/nordealive

Lejupielādē prezentāciju šeit.