16.06.2015.

Nordea ekonomisti: Latvijas ekonomikas rādītāji mērenas
izaugsmes starpposmā

  • Pirmais pusgads Latvijas tautsaimniecībā uzrāda mērenu izaugsmi.
  • Par spīti pārliecinošiem deflācijas rādītājiem gada sākumā, atgriezušies pēdējo gadu
    laikā lielākie inflācijas rādītāji.
  • Ievērojamas svārstības Latvijas eksporta rādītājos Krievijas ietekmē.
  • Pasaules ekonomikā stabila nestabilitāte.


Pirmais pusgads Latvijas tautsaimniecībā uzrāda mērenu izaugsmi

„Šis gads Latvijas tautsaimniecībā iesācies ar mērenu izaugsmi, un pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājies par 2%, ja salīdzinām ar attiecīgo periodu pērn. Nordea prognoze šim gadam joprojām saglabājas mazliet optimistiskāka – 2.6%, kas balstās uz pieņēmumu, ka gada otrajā pusē ekonomiskā aktivitāte būs straujāka. Jāatzīmē, ka Lietuvā pirmā ceturkšņa rādītājs ir 1.5%, savukārt Igaunijā 1.2%, tādējādi, salīdzinot ar „kaimiņiem”, ekonomiskā aktivitāte Latvijā uzrāda nedaudz pozitīvāku tendenci, skaidro Gints Belēvičs, Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts.

Par spīti pārliecinošiem deflācijas rādītājiem gada sākumā, atgriezušies pēdējo gadu laikā lielākie inflācijas rādītāji

„Lai gan gada sākumā patēriņa cenu līmeni Baltijas valstīs un citviet Eirozonā raksturo deflācija, ko veicinājušas gan zemās energoresursu un citu izejvielu cenas, jau pirmā ceturkšņa beigās inflācijas līmenis pietuvojies nulles robežai. To, iespējams, varētu skaidrot ar Eiropas centrālās bankas pieņemto lēmumu par aktīvu pirkšanas programmas izveidi, kas veicinājis inflācijas pieaugumu arī Latvijā un Igaunijā. Maijā patēriņa cenas Latvijas tirgū pieauga par 1,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, un joprojām lielāko ietekmi patēriņa cenu pieaugumā dod pakalpojumu sektors, pēdējā laikā cenām gada laikā pieaugot vairāk nekā par 3%. Būtiskākais inflāciju bremzējošais faktors Latvijā šobrīd ir transporta un pārtikas cenu līmenis.

Lai gan pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, bezdarba līmenis krītas gan Baltijā, gan arī Eirozonas valstīs, kritumus varētu būt straujāks. Ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās pēdējā laikā liek domāt, ka bezdarba līmeņa samazināšanās kļūs vēl lēnāka, jo arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Vasaras mēnešos, pieaugot sezonālajai nodarbinātībai, bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, sasniedzot aptuveni 8% atzīmi, taču lai pietuvotos tādiem bezdarba rādītājiem, kā, piemēram, Igaunijā, kur tas ir ap 6%, Latvijā būtiski jāsamazina ēnu ekonomikas apmēri,” uzsver Nordea bankas ekonomists.

Ievērojamas svārstības Latvijas eksporta rādītājos Krievijas ietekmē
Apstrādes rūpniecība uzrāda vēsturiski lielāko apjomu

„Gada pirmajos mēnešos Latvijas preču eksporta rādītāji pieauguši par 2.5%, ja salīdzina ar attiecīgo periodu pērn. Eksporta pieaugums ir līdzīgs kopējam tautsaimniecības pieaugumam šajā periodā, taču tā svārstības no mēneša uz mēnesi bijušas ievērojamas. Februāris un marts uzrādījuši vājus eksporta rādītājus ar negatīvu tendenci, kamēr janvāris un aprīlis – eksporta pieauguma tempus virs 7%. Īpaši uzskatāma ir Krievijas ietekme Latvijas eksporta rādītāju samazināšanā šī gada sākumā, jo šobrīd pērn uz Krieviju eksportēto 10% vietā no kopējā eksporta, šobrīd tiek eksportēti nepilni 7% ar lejupslīdošu nākotnes tendenci, ko skaidro Latvijas zivju produkcijas ievešanas aizliegums.

Pavasarī novērojām ļoti labus apstrādes rūpniecības rezultātus, un pēdējie dati liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada aprīlī, šogad saražotās produkcijas apjoms audzis par 10,9%, kas ir ne tikai lielākais kāpums gada griezumā kopš 2012. gada, bet arī vēsturiski lielākais izlaides apjoms. Ar īpaši labiem rezultātiem izceļas ķīmisko vielu ražošanas nozare, kuras pieaugums gada griezumā mērāms ar 54.6%. Jāteic gan, ka vēsturiski ķīmisko vielu ražošanas nozarē ir bijušas lielas svārstības izlaides apjomos, tāpēc pēc viena mēneša nevar spriest par kopējo tendenci šajā nozarē. Arī saistītajā farmācijas nozarē, kur apgrozījuma datos izteikti dominē Latvijas zāļu ražotāji „Olainfarm” un „Grindeks”, spriežot pēc pirmā ceturkšņa pārskatiem, klājies ļoti labi pat neraugoties uz  lielo Krievijas tirgus ietekmi uz abiem ražotājiem. Apstrādes rūpniecība zināmu ietekmi juta arī no „KVV Liepājas Metalurgs” darbības atjaunošanas, taču pēdējās ziņas par darbinieku atlaišanu atkal liek uzdot jautājumus par šī uzņēmuma funkcionēšanu un attīstību, kā arī ilgtspējīgu ietekmi uz apstrādes rūpniecību Latvijā,” skaidro Gints Belēvičs.

 „Kopumā var teikt, ka Latvijas ekonomika šobrīd atrodas uz mērenas izaugsmes ceļa, taču, ja vēlamies būtiski pietuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim, izaugsmes tempiem jābūt vismaz 4% gadā šī brīža 2-3% vietā. Lai šādu izaugsmi sasniegtu, nepieciešams veicināt produktivitāti, reformējot izglītības sistēmu un palielinot investīcijas. Tāpat arī jārod veids uzlabojumiem šobrīd pastāvošajā izglītības sistēmā, jāpalielina arī izdevumi zinātnei, pētniecībai un attīstībai it sevišķi privātajā biznesā. Tāpat arī svarīga turpmākajai Latvijas ekonomikas attīstībai būs kreditēšanai, kur šobrīd banku sektorā vēl joprojām vērojama kredītportfeļu samazināšanās ar cerību, ka nākamgad arī šajā tirgū būs novērojama izaugsme,” tā Gints Belēvičs, Nordea ekonomists.

Pasaules ekonomikā stabila nestabilitāte

„Pagājušajā gadā mēs kļuvām par lieciniekiem izmaiņām, kas palielināja nestabilitāti finanšu tirgos. Valūtas tirgus gada laikā saskārās ar eiro vērtības samazināšanos pret ASV dolāru līdz pat 25%, kamēr Krievijas rublis zaudēja savu vērtību pret ASV dolāru par 25% vienas nedēļas laikā. Arī patēriņa tirgus piedzīvoja pārsteigumus, ko radīja ievērojams naftas cenu kritums par aptuveni 2,5 reizēm sešu mēnešu laikā. Eiropas starpbanku tirgus trīs mēnešu EURIBOR likme šī gada pirmā ceturkšņa beigās pirmo reizi uzrāda negatīvu tendenci, kamēr akciju tirgus indekss Vācijā pieaug par 25% mazāk nekā trīs mēnešos. Kurš būtu vainojams pie šiem notikumiem?” komentē Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas), Nordea bankas Lietuvā galvenais ekonomists.

„Centrālās bankas lielākajās pasaules ekonomikās izmisīgi cenšas atdzīvināt globālo ekonomisko izaugsmi, pielietojot galējās politikas pasākumus, proti, Eiropas Centrālā banka nesen dramatiski samazinājusi procentu likmes līdz ļoti zemam līmenim, kā arī uzsākusi agresīvu „naudas drukāšanas” programmu, taču jautājums, vai šīs aktivitātes palīdzēs sasniegt mērķi – atdzīvināt stagnējošos ekonomikas rādītājus – paliek atvērts. ASV un Japānas pieredze vislabāk ilustrē Eiropas ekonomikas iespējamos nākotnes scenārijus. Pēc agresīvas „naudas drukāšanas” programmas, akciju tirgi ASV un Japānā uzrādīja iespaidīgu pieaugumu, ievērojami pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr iekšzemes kopprodukta scenāriji uzrāda ievērojamas atšķirības: ASV ekonomika demonstrē strauju izaugsmi un bezdarba samazināšanos, kamēr Japānas ekonomika joprojām stagnē. Arī eiro valstis piedzīvojušas strauju akciju cenu kāpumu, taču IKP rādītāji joprojām atpaliek. Vai tas nozīmē, ka Eiropa sekos Japānas scenārijam, vai arī mums ir iespēja atkārtot ASV veiksmes stāstu? Iznākums vislielākajā mērā atkarīgs no uzticēšanās investēt, patērēt un izkonkurēt savus konkurentus ASV, Ķīnas un Japānas tirgos. Visbūtiskākais priekšnosacījums, lai radītu labu uzticēšanās augsni, ir vienotība, un arī Eiropa, ja vienota, varētu būt ļoti stipra, taču politiskā nestabilitāte kavē Eiropu nodemonstrēt visu tās ekonomisko potenciālu,” secina Nordea bankas Lietuvā ekonomists.

Globālie IKP pieauguma tempi

Baltijas IKP pieaguma tempi (Nordea, 2015 Jūnijs)

Ar Nordea bankas jaunāko „Economic Outlook” prezentācijas video ierakstu var iepazīties saitē www.nordea.lv/nordealive


Papildu informācijai: Signe Lonerte, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Nordea Latvija,
Tālr.: 6 700 5469, Mob.: 29 116 146, signe.lonerte@nordea.com