20.04.2016.

Nordea ekonomikas eksperts: naftas cenas ir stabilizējušās pēc Dohas līguma izgāšanās; prognozēta pakāpeniska inflācijas atgriešanās

Lielākās daļas OPEC biedru un dažu ne-OPEC naftas ražotāju svarīgā tikšanās, kas norisinājās svētdien,17.aprīlī, Dohā, tā arī nepanāca vienošanos un līgumu parakstīšanu, kas apstiprinātu vienošanos par ražošanas iesaldēšanu.


 
“Ņemot vērā, ka lielākā daļa naftas ražotāju šī gada janvārī ražoja ar gandrīz pilnu jaudu, iesaldēšanai būtu tikai ierobežota ietekme iznākumu vidējā termiņā, bet tomēr. Vienīgās divas valstis, kuras varētu ievērojami palielināt savas produkcijas apjomu, bija Saūda Arābija un Irāna. Darījumam, kurā naftas ražotāji varētu iesaldēt savu produkciju atbilstoši janvāra līmenim, būtu liela ietekme uz Irānu,” saka Gints Belēvičs, Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts.

“Irāna pauda skaidru vēstījumu, neapmeklējot tikšanos - tā vēl nav gatava ierobežot savu pieaugošo ražošanas apjomu. Tā kā tirgi tika atvērti pirmdien, tika piedzīvots naftas cenu kritums par pieciem procentiem, taču drīz pēc tam naftas cenas atgriezās sākotnējos līmeņos.

Neveiksmīgo Dohas produkcijas iesaldēšanas sarunu ietekme ir bijusi ierobežota daļēji tādēļ, ka produkcijas iesaldēšana jebkurā gadījumā nebūtu ievērojami mainījusi naftas piegādes apjomu. Otrs faktors acīmredzami ir bijis strādnieku streiks Kuveitā, kas notika vienlaicīgi ar sarunām par šī līguma parakstīšanu. Jāmin, ka Kuveita ir OPEC ceturtā lielākā naftas ražotāja, kas ir samazinājusi ražošanas jaudu par 1,7 miljoniem bareliem dienā, un tas ir ievērojams apjoms. 

Saūda Arābija šobrīd ieņem galveno lomu kā pasaules lielākā naftas eksportētāja, kas varētu ievērojami palielināt savu gala produkta apjomu, ja tam būtu pieprasījums. Līdz ar ekonomikas izaugsmi naftas tirgus pakāpeniski virzās uz mazāku pārpalikumu, kas arvien vairāk atspoguļojas naftas tirgus prognozēs un cenās. Tādējādi mums jābūt gataviem pakāpeniskam inflācijas atgriešanās procesam, kas var notikt pat ne tik tālā nākotnē. Nākošais gads var izskatīties citādāk,” uzskata G.Belēvičs.

Priekšā nelīdzens ceļš

“Dohas tikšanās rezultāts pasvītro lielās OPEC savstarpējās domstarpības, kas pirmo reizi kļuva acīmredzamas pirmās tikšanās laikā pērnā gada decembrī, kuras laikā tikšanās dalībnieki tā arī nevarēja vienoties par vienotu jaunu mērķi ražošanas apjomam, lai mazinātu milzīgo naftas piedāvājuma pārpilnību un atbalstītu naftas cenas.

Saūda Arābija acīmredzami nav gatava atteikties no tirgus daļas stratēģijas, par kuru tika panākta vienošanās OPEC 2014. gada novembra sanāksmē, bez sadarbības ar Irānu, savukārt Irāna neparakstīs nekādu vienošanos, lai ierobežotu gala produkta apjomus pirms saražotā produkcija sasniegs līmeni, kas tika novērots pirms sankciju piemērošanas. No iepriekšminētā izriet, ka OPEC varētu arī turpināt gremdēt tirgu ar lētu naftu, tādējādi cenšoties izspiest no tirgus dārgākos ražotājus, kā piemēram, ASV, Krievija, Norvēģija, lai gan šis process ir izrādījies ilgstošāks un sāpīgāks nekā gaidīts. Tāpat arī šis varētu nozīmēt vēl vienu cenu kara raundu starp tādām naftas ražotājvalstīm kā Irāna, Irāka, Krievija un Saūda Arābija,” tā Nordea eksperts.