24.09.2015.

Nordea aptauja: tikai ceturtā daļa studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum

Kā liecina Nordea un Omnicom Media Group veiktās Snapshots interneta lietotāju aptaujas dati, tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

„Prakse kādā no interesējošas nozares uzņēmumiem nenoliedzami ir studenta pirmā iespēja gūt pilnvērtīgu priekšstatu par sevis izvēlēto profesiju, tās ieguvumiem, ēnas pusēm un darba specifiku kopumā. Tomēr jāņem vērā, ka tieši prakses laikā jaunietis nereti pirmo reizi apjauš arī savu spēju robežas, prasmes un augstskolā iegūto zināšanu vērtību. Nereti studenta gaidas nesakrīt ar realitāti, kas var būt skaidrojams gan ar pārāk lielu pašvērtējumu, uzsākot darba gaitas, nesamērīgām vēlmēm attiecībā uz atalgojumu, gan dažkārt arī – nepareizi izvēlētu profesiju. Lielais praksi izgājušo studentu īpatsvars, kas nejūtas droši par savu zināšanu atbilstību darba tirgum, būtu jāuztver kā indikators plaisai starp mācīto augstskolās un zināšanām vai prasmēm, ko pieprasa darba tirgus,” uzskata Nordea bankas Personāla vadības departamenta vadītājs Zigmārs Valtmanis.

Kopumā, prakses iespējas uzņēmumos ir izmantojuši 61% aptaujāto studentu. Visbiežāk (54%) norādījuši, ka praksē bijuši studiju procesa ietvaros, tostarp 46% studentu prakses pieredze gūta tikai studiju ietvaros. Tikai 15% studentu norādījuši, ka paši meklējuši praktizēšanās iespējas uzņēmumos neatkarīgi no tā, ko paredz augstskolas programmas. Tāpat ar biežāku prakses pieredzi var lepoties profesionālo studiju programmu audzēkņi – 65%.

„Aptaujas dati liecina, ka aptuveni piektajai daļai studentu galvenais iemesls neizmantot praksi ir tieši samaksas faktors, tādēļ būtiski, ka uzņēmumi apzinās ieguldījumu jaunu, spēcīgu profesionāļu un, iespējams, savu nākotnes darbinieku attīstībā, rodot iespēju piedāvāt apmaksātas prakses iespējas. Priecē, ka Nordea ik gadu un jau otro gadu sadarbībā RTU Attīstības fondu radusi iespēju nodrošināt apmaksātas prakses iespējas studentiem dažādās bankas struktūrvienībās. Gada laikā vidēji 60 studentu izmanto bankas piedāvātās apmaksātas prakses iespējas, no kuriem katrs ceturtais kļūst par bankas darbinieku,” skaidro Valtmanis

Kā galvenos prakses ieguvumus aptaujātie studenti min iespēju apgūt praktiskas iemaņas (78%), iepazīt izvēlēto darbības jomu (69%) un turpināt darbu uzņēmumā, kur izieta prakse un iegūtas jaunas zināšanas (60%).

Šobrīd izsludinātas un studenti var pieteikties prakses vakancēm Nordea bankas Tirdzniecības finansēšanas daļā, Konsultāciju centrā un Kontaktu centrā.  Minimālais prakses laiks ir trīs mēneši, taču praksi iespējams pagarināt līdz deviņiem mēnešiem, par to saņemot atalgojumu līdz 280 eiro. Pieteikšanās RTU Attīstības fonda mājas lapā.

*Nordea un Omnicom Media Group veiktājā Snapshots interneta aptaujā šī gada septembrī piedalījās 200 respondenti


Papildu informācijai: 
Signe Lonerte, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Nordea Latvija, tālr.:6 700 5469, mob.:29 116 146, signe.lonerte@nordea.com