25.01.2016.

Nordea Ieguldījumu eksperte: Ja pie horizonta nav redzama pasaules finanšu krīze, kas izraisa tik krasu izpārdošanu?

Globālajiem akciju tirgiem 2016. gada sākums bijis sliktākais vēsturē: kā liecina “Bank of America Merrill Lynch” dati, 2016. gada pirmajās deviņās tirdzniecības dienās akciju vērtība strauji samazinājās, nokrītot līdz aptuveni 5.7 triljoniem ASV dolāru. “MSCI All Country World Index” kopš gada sākuma piedzīvojis 9% kritumu un ar 18.8% kritumu kopš augstāka punkta aprīlī gandrīz sasniedzis oficiālā “lāču tirgus” teritoriju. Par “lāču tirgu” oficiāli tiek dēvēts kritums 20% un vairāk apmērā, un daudzi akciju tirgi pasaulē jau ir sasnieguši šo slieksni. Šī tendence sekmējusi spekulācijas medijos par iespējamību drīzumā nokļūt un jaunā 2008. gada sliekšņa, tomēr prognozes liecina, ka šāds scenārijs tomēr netiek gaidīts. “Ja pie horizonta tomēr nav redzama pasaules finanšu krīze, kas izraisa tik krasu izpārdošanu?” uz šiem jautājumiem atbild Nordea bankas ieguldījumu eksperti Baltijas valstīs.

“Nordea viedoklis ir, ka to izraisa lielākoties investoru psiholoģija nevis fundamentālas finanšu rādītāju izmaiņas. Šobrīd pēc aptuveni 7 gadus ilga “rallija finanšu tirgos”, investori sākuši uztraukties, ka “buļļu” tirgus ir beidzies un meklē iemeslus kāpēc tirgus varētu piedzīvot krišanu. Tomēr pašreizējā posmā svārstīguma palielinājums ir normāla parādība, ar ko investoriem būtu jāsadzīvo,” uzskata Nordea Ieguldījumu produktu attīstības nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska.

“Bailes par ekonomikas situāciju Ķīnā un šaubas par tās valdības spēju pārvaldīt ekonomiskās izaugsmes samazinājumu novedušas pie dramatiskas Ķīnas akciju izpārdošanas janvāra pirmajās dienās, kas vēlāk izplatījusies arī uz citiem pasaules tirgiem. Ķīnas Tautas bankas neviennozīmīgās komunikācijas par pārēju uz tirgus diktētu valūtas kursu un sekojošas Juaņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru dēļ, šis lēmums tika uztverts kā izmisuma gājiens, lai uzlabotu ekonomikas izaugsmi , devalvējot valūtu. Un tiešām, Ķīnas ekonomiskā attīstība kļūst lēnāka, ko apliecina 2015.gada IKP izaugsmes radītājs, kas samazinājies līdz 6.9% - tā zemākajam līmenim pēdējo 25 gadu laikā. Tomēr Pekinai joprojām atliek samērā daudz iespēju, lai turpinātu atbalstīt ekonomiku, un Nordea ieguldījumu eksperti Baltijas valstīs lēš, ka šogad lielāks uzsvars tiks likt uz fiskāliem atvieglojumiem.

Naftas cenu krituma turpinājums atspoguļojas arī investoru noskaņojumā. Ņemot vērā, ka OPEC dalībnieki nevēlas samazināt naftu ieguves apjomus, kā arī atcelto sankciju pret Irānu dēļ, Brent un WTI naftas cenas noslīdēja zem 30 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2003.gada. Tomēr piegādes no ASV lēnām samazinās, kamēr kritums pieprasījumā var nebūt tik liels, kā to paredz investori. Turklāt pašreizējie cenas līmeņi ir investoru šī brīža pesimistiskā noskaņojuma skaidrs rezultāts.

Ņemot vērā visus iepriekš minētus faktus, pašreizējo tirgus kritumu lielākā mērā izraisīja psiholoģiskie faktori un nevis izmaiņas fundamentālos rādītājos. Globālā ekonomika joprojām augs tuvākajos gados, un Eiropas un Japānas centrālās bankas turpinās masveida stimulēšanas programmas, lai sniegtu papildu atbalstu,” uzskata eksperte.

“Korekcijas un “lāču tirgus” ir diezgan bieža parādība, no kuras nevajadzētu baidīties. Atskatoties pagātnē, pēdējo 100 gadu laikā piedzīvotas  123 korekcijas (+ 10% samazinājums) un 32 oficiālie “lāču tirgi” (+ 20%). Tas nozīmē, ka vidēji “lāču tirgus” tiek piedzīvots reizi 3 gados, bet korekcijas pat biežāk nekā reizi gadā. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc akcijas sauc par riskantiem aktīviem. Tomēr šis risks ir tas, kas nodrošina peļņu akciju investoriem. Arī vēsture apstiprina, ka pat disciplinētiem ilgtermiņa ieguldītājiem nav jāuztraucas par korekcijām, bet jāizmanto tās kā pirkšanas iespēju.

Ko var secināt ilgtermiņa investori no šādas tirgus aktivitātes un ko pašlaik viņi varētu darīt?

Svarīgākais jebkuram  ilgtermiņa investoram ir pieturēties pie iepriekš noteikta plāna vai stratēģijas, neraugoties uz cenu svārstībām. Nordea joprojām uzskata, ka pašlaik tirgus uzrāda tikai korekciju un, ņemot vērā negatīvās tendences, kas jau iecenotas akciju cenās, nākotnē mūs varētu sagaidīt arī patīkami pārsteigumi. Investoriem jābūt gataviem lielākam svārstīgumam tuvākajā nākotnē, tādēļ pareiza riska līmeņa izvēle ir īpaši svarīga,” uzsver eksperte.

*Publikāciju sagatavojis Nordea Ieguldījumu departaments Baltijas valstīs. Šajā materiālā minētā informācija paredzēta tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāma par visaptverošu pamatu ieguldījumu lēmumu pieņemšanai.


Papildu informācijai: 
Signe Lonerte, Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs, tālr.: 6 700 5469, mob.:29 116 146, signe.lonerte@nordea.com