25.08.2015.

Nordea ieguldījumu eksperte: Ķīnas ietekme uz globālo ekonomiku ir pārspīlēta

Pēdējo dienu laikā novērotas četru gadu laikā lielākās svārstības akciju tirgos. Svārstības veicinājušas gan ievērojamu akciju izpārdošanu, gan negatīvi ietekmējušas situāciju akciju ieguldījumu fondos. 

Neraugoties uz svārstībām tirgū, ekonomika joprojām atrodas cikla izaugsmes fāzē

„Tirgus satricinājums, kas aizsācies Ķīnā un citos attīstības tirgos, ir bijis par iemeslu divām sliktākajām dienām globālajos akciju tirgos pēdējo četru gadu laikā. Lai arī šīs svārstības piesaistījušas sabiedrības uzmanību, analizējot ekonomiskos rādītājus, situācija globālajā ekonomikā nav piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas un varētu teikt, ka arī šobrīd atrodamies ekonomiskā cikla izaugsmes fāzē. Visticamāk situācija, ko novērojam šobrīd akciju tirgos ir tirgus korekcija, kas bija gaidāma jau ilgāku laiku, ņemot vērā, ka šāda korekcija akciju tirgos nav tikusi novērota kopš 2011. gada. Tāpat tirgus svārstības tiek skaidrotas arī ar mazāku likviditāti, proti, daudzi investori un līdzekļu pārvaldnieki joprojām nav atsākuši darbu pēc vasaras atvaļinājumiem. Analizējot visu bažu sarakstu, banka neredz iemeslu mainīt prognozi mērenas ekonomiskās attīstības turpinājumam,” skaidro Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu grupas vadītāja Latvijā.

Ķīnas ekonomiskās attīstības ietekme uz globālo ekonomiku ir pārspīlēta

„Viena no lielākām bažām, kas minēta saistībā ar globālās ekonomikas izaugsmi, ir Ķīna ar tās strauji krītošo akciju tirgu un lēnāku ekonomisko attīstību. Tomēr Ķīnas lēnākās ekonomiskās attīstības ietekme uz globālo ekonomiku ir krietni pārspīlēta. Kā galveno iemeslu tam var minēt faktu, ka ieņēmumu daļa, ko attīstītajās valstīs veido Ķīna, ir salīdzinoši maza, tādēļ Ķīnas ietekme uz attīstītām valstīm nav tik būtiska. Turklāt ekonomiskās izaugsmes palēnināšanas joprojām nozīmē ekonomikas izaugsmi virs 6%, kas ir ļoti straujš temps salīdzinājumā ar attīstītām valstīm. Tāpat arī Ķīnas akciju tirgus atrodas izteikti „burbuļa stāvoklī”, kas neattiecas uz reālo ekonomisko situāciju.

Vēl viena lieta, kas satrauc investorus, ir krass kritums izejvielu cenās, īpaši naftas cenās, kas tiek uzskatīta par globālas ekonomiskās attīstības samazināšanās spilgtāko pazīmi. Tomēr jāsaka, ka šobrīd cenu svārstību ietekme pārāk liels tirgus piedāvājums nevis pārāk mazs pieprasījums.  Arī nesena vēsture liecina, ka izejvielas ne vienmēr precīzi atspoguļo iespējamo nākotnes akciju ienesīgumu, jo pēc līdzīga signāla 2011. gadā akciju cenu pieaugums tika vērojams vairākus gadus.

„Tāpat arī ASV Federālās rezervju sistēmas iespējamās likmju celšanas izmaiņas, kas plānotas tikai 0.25% ietvaros, nevarētu būt par pamatu ļoti nozīmīgai ietekmei uz ekonomisko attīstību,” tā eksperte.

Īstermiņa tirgus svārstības ir grūti prognozējamas un korekcija var turpināties; Banka iesaka saviem klientiem veikt ilgtermiņa ieguldījumus diversificētos ieguldījumu portfeļos

„Kaut arī bankas ilgtermiņa prognoze nav mainījusies un sagaidāma turpmāka ekonomiskā attīstība, īstermiņa tirgus svārstības ir grūti prognozējamās un korekcijas akciju tirgos varētu turpināties.  Banka rekomendē saviem klientiem veikt ilgtermiņa ieguldījumus ar minimālo termiņu 3 gadi, globāli diversificētajos ieguldījumu portfeļos, kas atbilst klienta mērķiem un riska tolerancei. Tieši šādos laikos pareizais portfeļa riska līmenis ir izteikti svarīgs, lai ieguldītāji bez lieka riska varētu pārciest portfeļa cenu svārstības un nefiksēt zaudējumus sliktākajā brīdī.

Katram ieguldītājam ir jābūt savam konkrētam plānam, saskaņā ar kuru investors turpina veikt ieguldījumus, neraugoties uz īstermiņa cenu izmaiņām. Nedrīkst aizmirst, ka regulārie ieguldījumi, kad iemaksas tiek veiktas katru mēnesi, ir tā stratēģija, kas palīdz iegūt no tirgus svārstībām, jo iemaksas tiek veiktas pēc labākas cenas. Kopumā akcijas joprojām ir salīdzinoši pievilcīgākā aktīvu klase, salīdzinot ar citiem  ieguldījumu veidiem. Un lai arī ekonomikas atgūšanai vajadzētu turpināties, ieguldītājiem jārēķinās, ka pēc daudzu gadu strauju cenu pieauguma finanšu tirgos riski un svārstīgums ir kļuvuši augstāki,” norāda bankas eksperte.


Papildu informācijai: 
Signe Lonerte, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Nordea Latvija, tālr.: 6 700 5469, mob.:29 116 146, signe.lonerte@nordea.com