Zini savu klientu

„Zini savu klientu” princips jeb kādēļ mēs jautājam?

Līdzīgi kā citur pasaulē, bankas arī Latvijā īsteno principu „Zini savu klientu”. Bankas darbā tas nozīmē ievērot likumā noteiktas procedūras un prasības, kas vērstas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Ievērojot šo principu, bankai ir tiesības iegūt informāciju par klientiem un viņu naudas līdzekļu izcelsmi, lai pārliecinātos, ka tiem nav noziedzīgs saturs. Visa iegūtā informācija ir konfidenciāla.

Šos principus ikdienas darbā ievēro arī Nordea. Jautājumu uzdošana ikvienam klientam ir daļa no izzināšanas procesa, kas sekmē bankas un klienta sadarbību un nodrošina veiksmīgas ilgtermiņa attiecības. Esam pārliecināti, ka tikai zinot savu klientu varam sniegt izcilu servisu, piedāvājot klientu vajadzībām atbilstošākos produktus un pakalpojumus, kā arī nodrošinātu teicamu apkalpošanu ikvienā sadarbības situācijā.

  • Klienta anketa privātpersonām (jaunajiem Klientiem) pieejama šeit.
  • Klienta anketa privātpersonām (esošajiem Klientiem) pieejama šeit.
  • Klienta anketa juridiskām personām pieejama šeit.

Ja Jūs vai Jūsu ģimenes loceklis vai  cieši saistīta persona ir Politiski nozīmīga persona (PNP) aizpildiet Deklarāciju par Politiksi nozīmīgām personām šeit.

„Kāpēc bankas jautā?” (avots: Latvijas Komercbanku asociācija).


Kādu informāciju banka pieprasa klientam? 


Bankai ir pienākums iegūt informāciju par klientiem un viņu naudas līdzekļu izcelsmi, lai pārliecinātos, ka tiem nav noziedzīgs saturs. Ikdienas darbā ar klientu, bankai ir tiesības saņemt:

  • klienta identifikācijas informāciju;
  • informāciju par politiski nozīmīgas personas statusu (*);
  • informāciju par personisko vai saimniecisko darbību;
  • informāciju par klienta reģistrācijas, rezidences un saimnieciskās darbības adresi;
  • informāciju par patieso labuma guvēju (**);
  • informāciju par ienākumu apjomu un līdzekļu legālo izcelsmi;
  • informāciju par plānotajām finanšu aktivitātēm;
  • informāciju par saistību ar ASV (skatīt FATCA prasību izpilde).


(*) Politiski nozīmīga persona ir:

  1. persona, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs;
  2. persona, kas ir radinieks personai, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs;
  3. persona, kas ir cieši saistīta ar personu, kas ieņem vai ir ieņēmusi publiski nozīmīgu amatu Latvijā vai ārvalstīs.

(**) Patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona:

  1. kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita, vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību;
  2. kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu, vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25% no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība;
  3. kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības;
  4. kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības.

Regulāra klientu datu atjaunošana

Ņemot vērā, ka dati par klientiem un biznesa rādītāji var mainīties, bankai nepieciešams regulāri atjaunot un uzturēt aktuālo informāciju par saviem klientiem. Bankai ir pienākums (*) uzzināt no klientiem visu nepieciešamo informāciju, vajadzības gadījumā atkārtoti aicinot klientus aizpildīt īpašas aptaujas.

Informējam, ka arī pirms konsultāciju sniegšanas, klientu apkalpošanas speciālists var uzdot papildu nepieciešamos jautājumus. Klientu ērtībai banka aicina sniegt visu nepieciešamo informāciju par sevi, aizpildot īpašu anketu internetbankā.

(*) Pamatojoties uz Latvijas Republikas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem Klientu padziļinātās izpētes normatīviem noteikumiem.

Kā notiek klienta identifikācija?

Bankai ir pienākums identificēt klientu pirms darījuma uzsākšanas, tādēļ katru reizi, kad veicat darījumus Nordea klientu apkalpošanas centrā, nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu – pasi vai personas apliecību. Atsevišķos gadījumos identifikācija iespējama uzrādot autovadītāja apliecību.

Identificējot juridisku personu, banka pārbauda:

  • juridiskās personas dibināšanas un tiesiskās reģistrācijas faktu;
  • ziņas par klienta juridisko adresi;
  • informāciju par personu, kas ir tiesīga pārstāvēt juridisko personu, izmantojot derīgu personu apliecinošu dokumentu, pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina šīs personas tiesības pārstāvēt juridisko personu darījumu attiecībās ar banku.


FATCA prasību izpilde


Lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izpildītu Latvijas un ASV starpvaldību līguma prasības, no 2015. gada Latvijas Valsts ieņēmumu dienests un ASV Iekšējais ieņēmumu dienests (IRS) apmainīsies ar informāciju par abu valstu personu kontiem otras valsts bankās.

Starpvalstu līguma noslēgšanas un informācijas apmaiņas pamats ir globāla FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act)  prasību ieviešana.  Lai prasības izpildītu, sākot no  2014.gada 1.jūlija banka sāks jautāt informāciju par klienta saistību ar ASV un atsevišķos gadījumos aicinās savus klientus aizpildīt veidlapas, lai noteiktu iespējamo klienta ASV nodokļu maksātāja statusu. 

Ja Jums ir jāaizpilda cita veidlapa, Jūs variet to atrast ASV Iekšējo ieņēmumu dienesta mājas lapā (Internal Revenue Service – IRS).

Uz kuriem klientiem attieksies FATCA prasības?

  • FATCA attieksies uz klientiem, kuri tiek uzskatīti par ASV personām nodokļu uzlikšanas nolūkos un klientiem, kuriem ir saistība ar ASV, piemēram, ASV pilsonība, dzimšanas vieta ASV, pasta adrese ASV, ASV tālruņa numurs.
  • FATCA skars arī uzņēmumus, kas nav reģistrēti ASV, taču kuru īpašnieki tieši vai netieši ir ASV personas ar būtisku līdzdalību šajos uzņēmumos

 

CRS prasību izpilde

Informācijas apmaiņas standarts (CRS) ir starptautisks standarts, kura mērķis ir ierobežot izvairīšanos no ārzonas nodokļu nemaksāšanas. Lai to panāktu, CRS standarta ietvaros tiks atklāti nerezidentu finanšu konti un nodrošināta informācija valstij, kuras piederīgais ir konkrētais klients. Visām finanšu iestādēm, tai skaitā Nordea, no 2016. gada 1. janvāra būs jāidentificē jauno bankas klientu valstis, kurās klienti maksā nodokļus, lai 2017. gada vasarā pirmo reizi sniegtu attiecīgo valstu nodokļu iestādēm CRS standartā noteikto informāciju.

CRS standarts nosaka, ka katru gadu valstu nodokļu iestādes saņems informāciju no finanšu institūcijām un apmainīsies ar šo informāciju ar attiecīgo valstu nodokļu iestādēm. Finanšu institūcijām būs jāsniedz informācija par nerezidentu ieguldījumu ienākumiem, tai skaitā procentiem, dividendēm, ienākumiem no konkrētiem apdrošināšanas līgumiem un citiem līdzīgiem ienākumu veidiem, kā arī kontu atlikumu un finanšu aktīvu pārdošanas ieņēmumiem.

Kā CRS ieviešana skars klientus Latvijā?

Sākot no 1. janvāra Nordea visiem jaunajiem klientiem lūgs bankai norādīt to valstu sarakstu, kurās viņi maksā nodokļus, un savu nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru (TIN).

Nākamo divu gadu laikā Nordea sazināsies ar esošajiem klientiem, kuri atbildīs CRS standartam, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.

Biežāk uzdotie jautājumi par CRS pieejami šeit.

Ņemiet vērā, ka Nordea nevar sniegt konsultācijas par nodokļiem. Ja jums ir kādas neskaidrības par nodokļu jautājumiem, lūdzu, sazinieties ar nodokļu speciālistu vai apmeklējiet http://www.oecd.org/tax/.
 

FATCA / CRS Pašapliecinājuma veidlapas
FATCA un CRS Pašapliecinājuma veidlapa juridiskām personām
FATCA un CRS Pašapliecinājuma veidlapa privātpersonām

 

Kas notiek, ja klients atsakās sniegt informāciju?

Ja banka nesaņem principa „Zini savu klientu” ietvaros pieprasīto informāciju un dokumentus, kas ļauj veikt klienta izzināšanu, bankai ir pienākums izbeigt darījuma attiecības ar klientu un pieprasīt klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Ja netiek izpildītas FATCA un CRS prasības (skat. FATCA un CRS prasību izpilde), banka sniegs ziņojumus par šādiem konta turētājiem Valsts Ieņēmumu dienestam.

Jebkura informācija par klientu ir konfidenciāla

Bankas pienākums ir garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu (Kredītiestāžu likuma 61. pants).

Ziņas par klientu un viņa darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu (Kredītiestāžu likuma 62. panta 5. daļa).

Šī norma attiecas arī uz visām ziņām un dokumentiem, ko banka iegūst, izpildot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības.

Šādas ziņas banka var sniegt tikai pašam klientam un to likumīgajiem pārstāvjiem, bet atsevišķos gadījumos, atbilstoši likuma prasībām, arī atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām, kas norādītas Kredītiestāžu likuma 63. pantā.

Vairāk informācijas:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums
Kredītiestāžu likums
FKTK Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm
FKTK Ieteikumi kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Automātiskajā informācijas apmaiņā par finanšu kontiem iesaistītās valstis